Saule ir milzīga, balta gāzu lode, tai nav ne cietas, ne šķidras virsmas. Tāpat gāzu lodes ir vairums zvaigžņu.
Fakti par zvaigžņu pasauli1
30
0
- Mūsu Saule ar neko neatšķiras no daudzām citām zvaigznēm, vienīgi tā ir daudz tuvāk, tāpēc mūs silda. Saule ir tipiska vidēja izmēra zvaigzne. Ir par Sauli daudz lielākas un daudz mazākas zvaigznes.
- Zvaigznes rodas saspiežoties gāzu miglājiem ar nelielu putekļu piemaisījumu. Lai miglājs gravitācijas dēļ vispār saspiestos, tam jābūt ļoti lielam, tāpēc no viena miglāja vienlaicīgi rodas pat tūkstošiem un miljoniem zvaigžņu.
Reklāma
- Pašas smagākās (masīvākās) zvaigznes ir ~100 reizes smagākas par Sauli, bet mazākās – 13 reizes vieglākas. Lielākas zvaigznes sākot spīdēt sadalās, bet ja masa ir pārāk maza, nesākas kodolreakcijas, un izveidojas nevis zvaigzne, bet planēta.
- Izmēru ziņā zvaigznes variē daudz ievērojamāk. Neitronu/kvarku zvaigznes var būt tikai 20 līdz 30km diametrā. Šādām zvaigznēm ir milzīgs blīvums, un masa robežās no 1,44 līdz 2,8 Saules masām. Lielākās zvaigznes, ja neskaita pašu centrālo daļu, atgādina ļoti retinātus gāzu mākoņus. Ja Saules vietā noliktu Betelgeizi, tās diametrs būtu vairāk kā 2 reizes lielāks par Marsa orbītu.
- Nereti zvaigznes veido zvaigžņu kopas. Vaļējās zvaigžņu kopas sastāv no simtiem un tūkstošiem zvaigžņu, bet lodveida kopās zvaigžņu skaits ir mērāms miljonos.
Reklāma
- Saules dzīves laiks, kurā notiek pastāvīgas kodolreakcijas, ir 13 miljardi gadi. Pašas lielākās zvaigznes spīd tikai apmēram miljons gadus, bet mazāko dzīves laiks pārsniedz pat 1000 miljardus (triljons) gadus. Saulei 4,6 miljardi gadu no šī laika jau ir pagājuši, tā kā tagad tā spīdēs vēl 8 miljardus gadu.
- Samērā bieži galaktikas mijiedarbojas. Ir zināmas vairākas mazas galaktikas, kuras aprijusi Mūsu Galaktika. Galaktiku sadursmes mums draudus nerada, jo attālumi starp zvaigznēm ir ļoti lieli, zvaigznēm ir maza iespēja saskrieties. Vienīgi miglāji saspiežas, radot jaunas zvaigznes. Galaktiku saplūšana noris ļoti lēni – miljonu gadu laikā.
- Zvaigznes un citi objekti veido lielas zvaigžņu pasaules – galaktikas. Viena galaktika satur miljoniem vai pat miljardiem zvaigžņu. Ārpus galaktikām zvaigžņu un citu objektu ir maz.
Reklāma
- Lielās galaktikas ir regulāras, tās atgādina divus vienu otram virsū uzliktus šķīvjus. Daudzām galaktikām ir spirālzari un tās rotē ap savu smaguma centru. Mazās galaktikas parasti ir neregulāras.
- Mūsu Galaktika – Piena Ceļš sastāv no aptuveni 200 miljardiem zvaigžņu un citu objektu. Piena Ceļš, ko redzam debesīs, ir saplūdusi galaktikas plaknes zvaigžņu gaisma. Baltu un Somugru tautas gaišo joslu debesīs sauc(a) par Putnu Ceļu, vienīgi latvieši šo nosaukumu nav saglabājuši.
Tev patiks šie raksti
