Fakti par žirafēm12

Žirafu tēviņi sver līdz 1930 kg, mātītes – līdz 1180 kg.

Žirafēm ir 9 pasugas. Tām visām ir atšķirīgs plankumojums. Arī katrai žirafei ir individuāls plankumu raksts, kas tāds saglabājas uz visu mūžu. Mainīga ir tikai krāsas intensitāte – tā atkarīga no gadalaika un arī dzīvnieka veselības.

Žirafes kakls sastāv no 7 pagarinātiem skriemeļiem tāpat kā gandrīz visiem citiem zīdītājiem. Kakla garums var sasniegt 3,3 m.

Melnais pušķis žirafes astes galā palīdz aizdzīt mušas un citus kukaiņus.

Parasti uzskata, ka žirafes neizdod nekādas skaņas. Tā nav tiesa. Žirafes savā starpā sazinās ar infraskaņu, bet reizēm izdod arī cilvēka ausij saklausāmu balsi. Žirafu māte ar mazuli sazinās, izdodot svilpieniem līdzīgas skaņas, bet pazudušu mazuli meklējot, māte bauro. Žirafēnu atbilde mātei izklausās pēc blēšanas vai ņaudēšanas. Tāpat žirafes dažādas skaņas izdod riesta laikā.

Žirafēm ļoti svarīga ir redze, ko tās ļoti labi izmanto sava lielā auguma dēļ. Žirafes tā spēj lielā attālumā pamanīt plēsoņas. Aizsardzībai noder arī plankumainais tērps, kas ļauj maskēties lapotnē. Žirafes visneaizsargātākās ir, kamēr guļ uz zemes, pieliekušās barojas no zemes vai dzer.

Galvenie dabiskie ienaidnieki – lauvas, bet žirafes medīt var arī leopardi un hiēnas, tāpat iespējami krokodilu uzbrukumi. Plēsoņas parasti uzbrūk jaunām, novārgušām vai vecām žirafēm. Pieaugušās žirafes pret šiem plēsoņām sevi parasti spēj aizstāvēt, zibenīgi sperot ar priekškājām.

Augstais stāvs un garās kājas dod daudz priekšrocību. Taču tajā pašā laikā žirafēm tas var radīt grūtības mitrās, purvainās vietās. Arī lielās upes ierobežo žirafu gaitas.