Pieradinātos Indijas ziloņus izmanto dažādos saimniecības darbos, tie joprojām ir populārs transportlīdzeklis. Ziloņi uz savām mugurām pa dabas takām izvadā tūristus. Ņemot vērā, ka zilonis ir ļoti dārgs, kuru tā ilgā mūža dēļ (pat līdz 80 gadiem) manto no paaudzes paaudzē, saimnieki dzīvniekus parasti nemēdz pārslogot vai kā citādi darīt tiem pāri. Indijas zilonis ir luksus īpašums, ko karalis dāvina karalim
Arī cirkā parasti strādā ar Indijas ziloņiem, jo tie jau ģenētiski mantojuši tieksmi sadarboties ar cilvēku un līdz ar to vieglāk pakļaujas dresūrai. Apmācīt Āfrikas ziloni ir tikpat kā neiespējami. Indijas ziloņus vēl aizvien ķer un apmāca, kaut gan pēdējos gados to skaits savvaļā ir samazinājies. Indonēzijā "Way Kambas" austrumu krastā ierīkots interesants tūrisma objekts – Ziloņu mācību centrs. Tas ir internacionāls projekts ar mērķi – padarīt noķertos ziloņus cilvēkiem noderīgus
Pašlaik pasaulē dzīvo apmēram 50 000 Indijas un 609 000 Āfrikas ziloņu. Abām sugām draud izmiršana, tāpēc tos sargā Vašingtonas konvencija. Dzīvniekus visvairāk apdraud lielais sausums, bads un ziloņkaula tīkotāji. Pēc neoficiālām ziņām par vienu ziloņkaula komplektu iespējams tikt pie diviem miljoniem mārciņu. Tagad gan ziloņkaula ieguvi stingri kontrolē, bet tas, protams, neattur malumedniekus. Ziloņus medī arī gaļas dēļ. Lai tiktu pie vērtīgā ziloņkaula, malumednieki dzīvniekus nogalina ne tikai ar šaujamieročiem, granātām vai saindētām bultām, bet arī saindē ūdenskrātuves. Malumednieku bandas ielavās pat apsargātajās teritorijās. Lai iegūtu nogalināta ziloņa ilkņus, jānocērt liela daļa žokļa. Šim nolūkam nepieciešams motorzāģis…
Ilgie sausuma periodi un vides izpostīšana bieži izraisa vairāku ziloņu ģimeņu apvienošanos lielās grupās. Reizēm ziloņu ceļš ved cauri lauksaimniecības platībām, un tas nozīmē izpostītus laukus un sabradātu ražu, kā arī apēstus banānus, cukurniedres un kultivētos augus. Ja šādi postījumi ir regulāri, vietējai varai neatliek nekas cits, kā vien atļaut bara vadoņa nogalināšanu. Reizumis sakaitināti vietējie fermeri to izdara tāpat, bez īpašas atļaujas. Atļauju nogalināt ziloni dod arī tad, ja dzīvnieks vairākkārt uzbrucis cilvēkam, kurš centies aizstāvēt savu ražu. Tīģeru medības, par ko raksta vēstules autors, pašlaik ir aizliegtas
Attēlotās medības, visticamāk, notikušas Indijā, kur ziloņus par darba dzīvniekiem izmanto jau vismaz 4000 gadus. Latvijā kungi agrāk medībās devās zirga mugurā, turpretim Indijas radžas to darīja kopā ar ziloņiem. Vienīgi maz ticams, ka dabā tīģeris uzbruktu zilonim. Visticamāk, ka mākslas darbs bijis pasūtījums, bet šāds sižeta pavērsiens izmantots, lai medības izskatītos iespaidīgākas un bīstamākas.