Fakti par vīnu.20

Šampanieša radīšanas pirmsākumos dzēriens tika saukts par "velna vīnu", jo tas mēdza " nebrīdinot" izšaut korķi.

Tradīcija saskandināt glāzes ir radusies Senajā Romā. Tā kā saskandinot glāzes, gadās, ka dzēriens iešļakstās no vienas glāzes otrā, tad ar saskandināšanu varēja pārliecināties, ka vīns nav saindēts. Senajā Grieķijā bija cita metode - namatēvam bija pirmajam jāizdzer vīna glāze, lai viesiem pierādītu, ka vīns nav saindēts.

"Sausā likuma" laikā Amerikas Savienotajās Valstīs sulu koncentrātu ražotājiem bija pienākums uz produkta uzlikt brīdinājuma zīmi ar tekstu: "Pēc sajaukšanas ar ūdeni, šķidrumu neuzglabāt ilgāk par 20 dienām, pretējā gadījumā tas pārvērtīsies vīnā".

Vīns rosina apetīti.

Visspēcīgākā iedarbība ir baltajiem, stiprajiem vīniem ar zemu cukura saturu.

Vīns ir kaitīgs zobiem: baltvīns satur skābes, kas saēd emalju, sarkanvīna hromogēnu, kas satur pigmentējošas daļas.

Baltvīnam piemīt spēcīgas dezinficējošas īpašības. Ir pierādīts, ka tas spēj nogalināt daudzus bīstamus mikrobus.