Mīlestība ir jebkurš moments, kad Tev kaut kas patīk. Jo kad Tev kaut kas patīk, tu jūti tādu dzinuli un vilcējspēku, kas Tev liek kaut ko darīt un tiekties pie tā. Neiet gan runa par pārspīlētu ēšanu, seksošanu un citām atkarībām - tas jau ir grāvis, kas par daudz,tas par skādi.
Nu un mīlestība tā, par ko Jūs te runājat, precīzak to var saukt par "romantisko mīlestību" - tā vienkārši ir ļoti intensīva patikšanas pieredze, kas komplektā ar hormonu iedarbību, rada šo te neparasto pieredzi.
Mēs sevi varam iedomāties kā lego klucīšus, kam katram ir sava noteikta forma. Nu un balstoties uz šo formu, Jums būs patikšana pret noteikta veida citiem klucīšiem, kas vienkārši ir "saderīgi", klucīšiem tas ir atkarīgs no ģeometriskās formas.
Teiksim, Tev ir trūkumi un plusi. Tad Tev patikšanas momentus radīs tāds cilvēks, kas spēs pieņemt Tavus trūkumus , un varbūt pat izcels plusus, kaut gan ja pieņem trūkumus, tad tas rada spēcīgāku pretmīlestības reakciju.
Bet nu tas, ko izklāstīju, ir reālisma skatījums. Cilvēkiem ļoti patīk visu izskaistināt, tādējādi radot nerealitātes plakni, kurā viņi dzīvo. Tas ir forši, piekrītu. Līdzīgi kā narkotikas lietot. Tu atraujies no realitātes.
Vienkārši reizēm cilvēki ir ļoti sašutuši par to, ko viņiem realitāte sagādā, tieši tāpēc vajag izprast realitāti, lai Tu šajā realitātes okeānā būtu spējīgs to ietekmēt un pārvaldīt to savā labā. Ja Tu dzīvo savā fantāziju lidojuma pasaulē, tad realitātē mierīgi Tevi kāds fuksēs ārā un Tu pat to nepamanīsi, jo Tev ir tik labi un dēļ savas super labās sajūtas Tu spēj visiem piedot, jo Tu vnk negribi par problēmām domāt.