Melošana ir psiholoģiska aizsardzība, kuru izmantojam mēs visi un bez kuras nespēj dzīvot neviens cilvēks. Ja kāds saka, ka viņš nemelo- tas NAV iespējams.
Reklāma
Vidēji cilvēks dienā melo 4 reizes.
Patoloģiski meļi izaug no tiem, kas bērnībā regulāri stingri sodīti par dažādiem nodarījumiem, saņēmuši rājienus un pat pērienu. Bērns atklāj, ka, noklusējot vai sagrozot faktus, var sevi pasargāt no soda.
Lai cik neticami tas dažiem izklausīties, visizplatītākie meli ir „viss ir kārtībā.”
Reklāma
Vismazāk cilvēks melo no rīta, jo grūtāk noskaņoties. Tāpēc, pajautājot kaut ko cilvēkam no rīta, tas, iespējams, nebūs pietiekami nokoncentrējies un pateiks taisnību.
Mazi bērni nemelo- viņi fantazē.
Konvulsīvie meļi melo tik pārliecinoši, ka to nespēj noteikt pat melu detektors.
Reklāma
Konvulsīvā melošana ir nespēja nemelot. Patiesības teikšana liek tiem justies nekomfortabli un tieksme melot ir nepārvarama. Cilvēks mierīgi apgalvos, ka kādu lietu pircis veikalā „X”, kaut arī viņš to būs pircis veikalā „Y”
Konvulsīvā melošana ir nespēja nemelot. Patiesības teikšana liek tiem justies nekomfortabli un tieksme melot ir nepārvarama. Cilvēks mierīgi apgalvos, ka kādu lietu pircis veikalā „X”, kaut arī viņš to būs pircis veikalā „Y”