Nu beidzot izdomāju, ka gribu uztaisīt rakstu. Bet, ja jau taisu, tad vajg kautko labāku par veciem attēliem no vecām mapēm! Nu un šobrīd nākas rakāties pa anatomijas grāmatu, tad te nu tapa raksts par noslēpumaino cilvēka ķermeni!
Atvainojos, ja kāds šos faktus jau dzirdējis, bet nostiprināt zināšanas nevienam nenāks par sliktu! Tiem kuri neko nav dzirdējuši, patīkamu lasīšanu!
Sirds ir apbrīnojams orgāns. Vai varat iedomāties mašīnu, kas, tāpat kā sirds, +/- 70 gadus nepārtraukti darbotos bez tīrišanas, labošanas, detaļu maiņas? Diennaktī cilvēka sirds saraujas 100000 reižu un izgrūž vairāk kā 8000 litru asiņu. Gadā tas ir gandrīz 3 miljoni litru. To visu veic dūres lieluma orgāns.
No bioloģijas stundām zinām, ka plaušas sastāv no maziem pūslīšiem. Katrā plaušā ir 300 miljoni šādu pūslīšu, un to kopējā virsma pārsniedz 100 kvdrātmetrus - šī virsma ir 50 reižu lielāka par ādas virsmu.
Atkarībā no tā, cik viegli vai grūti ēdiens ir sagremojams, tas paliek kuņģī dažādu laiku. Piemēram, zivi kuņģis sagremo 2 stundās, bet pīles cepeti 7 stundās.(šis ir arguments, ko var izmantot veģetārieši!)
Tātad zinātnieki ir aprēķinājuši, ka cilvēkam, kas veic smagu fizisku darbu, diennaktī organismā rodas tāds siltuma daudzums, kas varētu sakarsēt 80 litrus ūdens no 37 grādiem līdz ūdens vārīšanās temperatūrai. Jautājums kapēc mēs neuzvāramies, ja sastāvam no liela daudzuma ūdens? Jo katram dzīvam organismam ir sava termoregulācijas sistēma.
Vidējas masas cilvēka organisms diennakts laikā izmanto 460 litrus skābekļa un izvada 403 litrus ogļskābās gāzes. Sašķeļ 125 gr olbaltumvielu, 70 gr tauku un 450 gr ogļhidrātu. Organismā aiziet bojā un rodas no jauna 450 miljardi eritrocītu, 30 miljardi leikocītu. 350 miljardi trombocītu.
Piecos litros asiņu ir apmēram 25 triljoni eritrocītu. Tev neliekas , ka tas ir nozīmīgs skaitlis? Nu tad klausies, kopš Kristus dzimšanas nav pagājis pat 1/15 triljons sekunžu. Ik sekundi tavā ķermenī nomirst aptuveni 300000000 eritrocītu, un tik pat daudz piedzimst. Ik 24 sekundes viens no viņiem apceļo tavu ķermeni.
Ja kaulu izmērcē vājā skābes šķīdumā, minerālvielas izšķist un kauls kļūst ļoti lokans, to var sasiet mezglā. Ja kaulu uzmanīgi izkarsē ugunī, organiskās vielas sadeg un paliek pāri cieta balta masa, kas saglabā kaula formu, bet atliek tam pieskārties un tas sabirst putekļos.
