Fakti par Smilšu vētrām6

Smilšu vētra rodas, kad spēcīga vēja plūsma un brāzmas atrauj no zemes virsmas nelielas tās daļiņas. To veicina zemes virskārtas pārliekais sausums un spēcīgais vējš

Atkarībā no zemes virskārtas mehāniskā sastāva un tās mitruma ir nepieciešams ap 10 m/s un spēcīgāks vējš, lai sāktos smilšu vētra.

Smilšu vētras var pārvietot milzīgu daudzumu smilšu un putekļu. Tās pārvietojas kā milzīga blīva siena līdz pat 1,6 km augstumā. Atkarībā no augsnes krāsas arī smilšu vētra iegūst līdzīgu toni – pelēku, dzeltenīgu vai sarkanīgu.

Smilšu vētras laikā strauji samazinās redzamība. Gaišā dienas laikā dažu minūšu laikā var iestāties pilnīga nakts. Videoklipā var redzēt smilšu vētras izraisītu „nakti„ militārā bāzē Irākā 2005. gadā.

Pēdējo 50 gadu laikā smilšu vētru skaits Sahāras tuksnesī, kas ir viena no lielākām smilšu vētru rašanās vietām pasaulē, ir pieaudzis 10 reizes. Dažkārt putekļi no šīm smilšu vētrām tiek pārnesti pāri Atlantijas okeānam (> 7 000 km).

Smilšu vētras pārsvarā rada negatīvu efektu (auglīgo augšņu erozija, lauksaimniecības augu postījumi, redzamības samazināšanās avio un auto transportā, veselības traucējumi), tomēr tās dod arī pozitīvu rezultātu (nosēdušies minerālie putekļi no Sahāras ir mēslojums Amerikas kultūraugiem, Atlantijas okeānā iekrītošie putekļi papildina nepieciešamo dzelzs daudzumu ūdenī).

Ar smilšu vētrām daļēji var cīnīties, stādot vēja aizsargjoslas, ievērojot pareizu augu seku un augsnes apstrādi. Nav brīnums, ka 525. gadā pirms mūsu ēras Sahāras tuksnesī smilšu vētras laikā gāja bojā Persijas cara Kambiza 50 000 vīru karaspēks. Ieputināja smiltīs, radīja bailes un paniku, pazudināja.