›

Fakti par Norvēģiju 11

55 1

Tā kā esmu jau gandrīz Norvēģis, un kā jau Jūs zināt ka daudz tautiešu ir šeit, tad pastāstīšu dažus faktus par šo jauko zemi. Ja būs interese tad arī pastāstīšu sīkāk par vikingiem, politiku, ekonomiku, kariem ,kuri nomocīja Norvēģiju tapat ka Latviju u.t.t.

Valsts vadītājs: Viņa Majestāte Norvēģijas Karalis Haralds V
Valdības vadītājs: Ministru prezidents Jens Stoltenberg
Platība: 385 199 km²
Iedzīvotāju skaits (2009): 4 799 252
IIedzīvotāju skaits uz 1 km²: 16
Galvaspilsēta: Oslo
Valoda:
norvēģu (Bokmål un Nynorsk) (dažos rajonos oficiālā valoda ir sāmu (Sámi)
Valsts Baznīca: Norvēģijas Baznīca (Evaņģēliski luteriska)
IKP (2008): NOK 2 548 miljardi (€ 295,2 miljardi)
IKP (uz 1 iedzīvotāju): NOK 534 440 (€ 61 915)
Valūta: norvēģu krona (NOK)
1 krona = 100 ēras
Konstitūcijas diena: 17. maijs
Iedzīvotāju dabiskais pieaugums (2008): 1.3
Vidējais dzīves ilgums (2008): sievietēm: 83 gadi
vīriešiem: 78 gadi

oficiāli Norvēģijas Karaliste... Autors: čeburators Fakti par Norvēģiju

oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu. Visgarākā robeža ir ar Zviedriju austrumos (1619 km), bet pašos ziemeļos tā robežojas arī ar Somiju (727 km) un Krieviju (196 km). Dienvidos to apskalo Ziemeļjūra, rietumos — Norvēģu jūra, bet ziemeļos — Barenca jūra. Norvēģijai arī pieder Svalbāra un Jana Majena sala Arktikā, kā arī Buvē sala, Pētera I sala un Karalienes Modas Zeme Antarktikā.

Norvēģija ir Eiropas piektā lielākā valsts ar 386 958 km² lielu platību. Nosaukums nozīmē "ceļš uz ziemeļiem". Norvēģijā ir 4,5 miljoni iedzīvotāju. Valsts valoda ir norvēģu valoda, kurai ir divi rakstu valodas paveidi. Nacionālie svētki ir 17. maijā, kad norvēģi svin savu konstitūciju. Administratīvi Norvēģija ir iedalīta 19 filkēs.

izveidot rakstu izveidot testu

Reklāma

Jau kopš 6 gadsimta pmē... Autors: čeburators Fakti par Norvēģiju

Jau kopš 6. gadsimta p.m.ē. mūsdienu Norvēģija ir bijusi apdzīvota. Norvēģiju 872. gadā kaujā pie Hafrsforda apvienoja karalis Haralds Skaistmatis (Harald Hårfagre). Pēc tam sākās tā sauktais "Vikingu laikmets". 1319. gadā Norvēģija iestājās Kalmāras ūnijā, kurā jau bija Zviedrija un Dānija. 1521. gadā, kad Zviedrija izstājās no ūnijas, Norvēģija palika Dānijas pakļautībā. Vēlāk norvēģi nonāca Zviedrijas pakļautībā, bet neatkarību viņi ieguva 1905. gadā, kad pēc 586 gadiem par pirmo Norvēģijas karali kļuva Hākons VII. Neatkarība ilga tikai līdz 1940. gada 9. aprīlim, kad Norvēģiju okupēja Nacistiskā Vācija.

Kopš Otrā Pasaules kara Norvēģija ir piedzīvojusi strauju ekonomisku izaugsmi, galvenokārt patecoties naftas atradnēm, kuras atklāja 1970. gadu sākumā. Pašlaik ir viena no pasaules bagātākajām valstīm. Norvēģija ir pasaulē ceturtā lielākā naftas eksportētājvalsts, un šī nozare sastāda aptuveni ceturto daļu no visa iekšzemes kopprodukta. Tomēr 99% enerģijas Norvēģija iegūst no HES. Norvēģijas krona tiek uzskatīta par vienu no stabilākajām valūtām. 2007. gadā Norvēģija tika atzīta par pasaules mierīgāko zemi.

Norvēģiju kristīja 1030 gadā... Autors: čeburators Fakti par Norvēģiju

Norvēģiju kristīja 1030. gadā. No 1349. līdz 1350. gadam liela daļa iedzīvotāju gāja bojā mēra dēļ un Norvēģija kļuva politiski novājināta. No 1380. gada līdz 1814. gadam Norvēģija ir Dānijas pakļautībā. 1536. gadā notika reformācija un Norvēģiju arī formāli iekļāva Dānijas sastāvā. 1814. gada 17. maijā tiek pieņemta Norvēģijas konstitūcija. Pilnīgu neatkarību Norvēģija ieguva 1905. gadā. No 1940. līdz 1945. Norvēģiju okupēja nacistiskā Vācija.

Reklāma

Norvēģija ir viena no... Autors: čeburators Fakti par Norvēģiju

Norvēģija ir viena no populārākajām vietām pasaulē, kur var braukt ķert lašus. Apmēram 50 % lašu no jūras iepeld Norvēģijas upēs un katru sezonu tiek noķerti apmēram 200 000 lašu svarā no 15 – 20 kilogramiem. Lašu sezona Norvēģijā sākas no 1. jūnija līdz 31. augustam ar dažiem izņēmumiem, kuri ir atkarībā no reģiona un konkrētās vietas laika apstākļiem. Piemēram, citos reģionos sezona sākas no 15. maija līdz 30. septembrim. Parasto lasi vislabāk ķert jūnija/jūlija mēnešos. Augustā arī ir labs laiks makšķerēšanai, jo lasis sāk apmesties uz nārstu.

55 1 11 Ziņot!

Ieteikt: 0 0 0