SEIT BŪS ŠIS TAS PAR VENĒCIJU UN PAR TĀS VĒSTURI
CITAS DAĻAS MANĀ PROFLĀ.
Venēcijas vēsture
Kad 452. gadā huņņi ieņēma un nopostīja Paduju un Akvileju, to iedzīvotrāji meklēja glābiņu uz 120 Venēcijas lagūnas salām. Var teikt, ka Vidusjūras pilsētu karalieni ’’Serenissima’’ nodibināja bēgļi. Nākamie laupītāju uzbrukumi – šoreiz tie bija langobardi – piespieda iedzīvotājus apmesties tuvāk cits citam.Taču viņi arī palika šajā vietā un 6.gs. nonāca bizantijas pakļautībā. Tomēr viņiem izdevās saglabāt neatkarību tik lielā mērā, lai izveidotu savu politisko struktūru: 697. gadā divpadsmit ’’salu tribūni’’ ievēlēja savu dodžu. Tā pilsēta kļuva par pirmo republiku Itālijas teritorijā. Šī pārvaldes sistēma darbojās 1100 gadus – līdz 1797. gadam, kad Napoleons iekaroja Venēciju un piespieda pēdējo dodžu atkāpties no amata. Napoleons izcīnīja vienu no pilnīgākajām valsts pārvaldes sistēmām Eiropā, kura bija sevi pierādījusi ilgi pirms izcilu monarhiju un impēriju izveidošanos. 811. gadā dodžs pārcēlās no Malamoko salas uz vieglāk aizsargājamo Rialto salu. Pēc Sv. Marka relikviju pārvarēšanas uz šejieni Rialto kļuva par lagūnas pilsētas varas centru. Kopš tā laika Sv. Marka lauva kļuvusi par Venēcijas simbolu.
Varētu būt arī kādas pareizrakstības kļūdas tapēc liekat ko esmu pelnījis.
