Fakti II. Nepatiesības un viltojumi.14

Šī viltotā fotogrāfija presē parādījās ASV 2004. gadā pirms prezidenta vēlēšanām. Tad Džordža Buša (George Bush) pretinieks bija demokrātu partijas pārstāvis Džons Kerijs (John Kerry). Uz šīs fotogrāfijas ir redzama aktrise un pretkara aktīviste Džeina Fonda (Jane Fonda), kura uzstājas auditorijas priekšā un stāsta par amerikāņu kara noziegumiem un blakus viņai, gatavojoties savai runai, stāv Vjetnamas kara veterāns Džons Kerijs.

Francijas prezidents Nikolā Sarkozī (Nicola Sarkozy) skaļi protestēja pret fotogrāfiem, kuri traucēja viņa privāto dzīvi un atpūtu. Tikai viņš aizmirsa žurnālistiem pateikties par to, ka ievietojot žurnāla „Paris Match” galvenajā lapā prezidenta un viņa dēla foto, viņi nedaudz piekoriģēja nepatīkamo „tauku riepu” uz Sarkozī vidukļa. Žurnāls „L’Express” fiksi noskaidroja , ka prezidentam veikta liposakcija (tauku atsūkšana) un savā izdevumā ievietoja fotogrāfijas oriģinālu – ar visiem tauciņiem.

Televīzijas raidījumu vadītāja Opra Vinfrija (Oprah Gail Winfrey) laikam nebija sašutusi, kad 1989. gadā ieraudzīja sevi šādā pavedinošā paskatā uz žurnāla „TV Guide” vāka. Īstenībā attēlā redzamais augums piederēja aktrisei Annai-Margaretai Olsonei (Ann -Margret Olsson), bet kolāža tikusi izveidota žurnāla redakcijā.

Microsoft I: Katoliskais Microsoft. 1994. gadā Internetā parādījās „Microsoft preses relīze”, kurā bija apgalvots, ka Microsoft kompānija ir iegādājusies katoļu baznīcu. Dokumentā bija citēti it kā Bila Geitsa (William Henry "Bill" Gates III) sacītie vārdi: „Microsoft un katoliskās baznīcas apvienotie resursi ļauj mums padarīt reliģiju vienkāršāku un jautrāku plašākam ļaužu lokam”. Šī ziņa ieguva tik plašu skanējumu, ka Bilam Geitsam nācās publicēt atsaukumu. Šis incidents iegājis vēsturē, kā pirmā, plaša mēroga interneta mistifikācija.

1972. gadā Minhenes olimpiādes laikā kāds vācu students Norberts Sudhauss ( Norbert Sudhaus) veikli iejuka starp sportistiem, kuri skrēja 42 kilometru garo maratonskrējienu. Kad līdz beigām bija palicis nedaudz mazāk par kilometru, viņš viegli apsteidza piekusušos sportistus un nonāca pie finiša pirmais. Sudhauss, protams, nokļūst vispārējas uzmanības centrā kā „olimpiskais čempions”. Krāpnieka slava gan nebija ilga, jo olimpiādes amatpersonas viņu diezgan ātri atmasko. Taču vēsturē kā jokdaris viņš ir iekļuvis.

Tomass Edisons (Thomas Alva Edison) zināms, kā „pats ražīgākais izgudrotājs”. Viņš ir saņēmis 1093 patentus. Ja kāds puisis staigājot pa apkārtni nolaupītu lielu daudzumu bērnu, tas tomēr nenozīmētu, ka viņš kļuvis par daudzbērnu ģimenes galvu. Līdzīgi esot arī ar Edisonu. Visi fakti pret šo zinātnieku sen jau ir pierādīti, tomēr dažās skolās vēl māca, ka elektrisko spuldzīti, kinofilmu, elektrību un daudzas citas svarīgas lietas izdomājis tieši Edisons. To lietu saraksts, ko Edisons nav izdomājis ir diezgan liels. Pakavēsimies tikai pie viena – elektriskās lampiņas. Kurš tad īsti to izdomāja? Ideja par kvēlspuldzītes radīšanu bija daudziem zinātniekiem – Žanam Fuko (Jean Foucault), Hemprijam Deivijam (Humphrey Davy) un vēl citiem, tomēr pirmais to izstrādāja vācu izgudrotājs Heinrihs Gēbelss (Heinrich Goebel). Gēbelss centās to pārdot Edisonam, bet tas neredzēja šī izgudrojuma praktisko pielietojumu un atteicās. Drīz pēc tam Gēbelss mira un Edisons nopirka spuldzītes patentu no nelaiķa nabadzīgās atraitnes par krietni zemāku cenu. Edisons nopirka vēl vienu lampiņas patentu, kuru bija izgudrojis Džozefs Svons (Joseph Swan) pēc Gēbelsa, bet gadu pirms Edisona. Tomēr par elektriskās lampiņas „tēvu” tiek saukts Edisons.

Bruklinas tilta celtniecība savā laikā izmaksāja 16 miljonus dolāru, prasot 26 cilvēku dzīvības. Tad tiltam radās ne visai laba slava, jo no tā Īstriveras (East River) ūdeņos metās daudz pašnāvnieku. Taču pirmais lēciens no tilta izrādījās visai „sekmīgs”. Kāds jauns cilvēks Stīvs Brodijs (Steve Brodie) it kā nolēca no tilta ūdenī, kas atrodas 42 m zemāk, par lieciniekiem bija viņa draugi. Taču vēlāk izrādījās, ka Stīva drauģeļi no tilta nometuši butaforisku lelli, bet viņš vienkārši īstajā laikā piepeldēja vajadzīgajai vietai. Taču atmaskošana netraucēja Brodijam vēl ilgi ekspluatēt savu varonīgā nirēja un lecēja no Bruklinas tilta slavu.

Sids Finčs (Sidd Finch) tika nodēvēts par fenomenālu sportistu. 1985. gada aprīlī amerikāņu žurnāls “Sports Illustrated” publicēja stāstu par beisbola komandas “New York Mets” jaunieguvumu. Tika paziņots, ka jaunais spēlētājs Sids Finčs, kurš metot bumbiņu ar ātrumu 270 km stundā (tas bija gandrīz 2 reizes ātrāk par citiem spēlētājiem), nekad nekļūdoties. Turklāt Sids nekad iepriekš neesot spēlējis šo spēli. Šādu rezultātu viņam esot palīdzējušas iegūt nodarbības tibetiešu klosterī lamas vadībā. Kā tas parasti notiek, daudzi noticēja šim stāstam un laikrakstu pārpludināja lasītāju vēstules, lūdzot pastāstīt ko vairāk par šo unikālo spēlētāju. Raksts, izrādās, bija 1. aprīļa joks, kuru bija izdomājis žurnālists Džordžs Plimtons (George Ames Plimpton).