Kad man kādreiz pasniedza mākslas stilus, seno Romu izcēla ar savu nozīmi mākslā.
Kad sāku interesēties pastiprinātāk, izrādās, ka romieši ir bijuši diezgan negausīga un izvirtusi tauta.
Šoreiz raksts par viņu ēšanas paradumiem, kas man likās kaut kā nepieņemami.
Esmu arī lasījusi par viņu uzvedību sabiedriskajā dzīvē, kas bija trakāk par ēšanas paradumiem. :)
Romieši jau pazina garšvielas un to izmantojumu ēdienu sagatavošanā, kamēr Eiropā tās nelietoja.
Tās viņi pēc vajadzības lika klāt katram ēdienam.
Romieši ēda ļoti negausīgi, priekš šiem gadījumiem tikai ierīkota speciāla telpa - vomitorijs uz, kuru pārēdušies viesi varēja doties un izvemt visu uzņemto pārtiku, bet pēc tam doties atpakaļ pie viesību galda un turpināt ēst.
Šādās viesībās pasniedza izsmalcinātus ēdienus. Piemēram, mežakulis, kas pildīts ar strazdiem, kad mežakuiļa vēderu uzšķērda, strazdi izlidoja ārā. (kas man neliekas īpaši gudri)
Liela delikatese skaitījās pienā gatavoti gliemeži.
Dzīvu gliemezi izvilka no čaulas un ielika dziļā šķīvī ar pienu un sāli.
Gliemeži kāri dzēra pienu, taču ar sāli gliemežus piemuļķoja, un tiem gribējās dzert arvien vairāk. Pēc vienas šādas dienas gliemežus vēl dažas dienas mērcēja tīrā pienā. Tie dzēra un dzēra, līdz palika tik resni, ka vairs netika iekšā savās čaulās. Tad tos izcepa eļļā un pasniedz pārlietus ar vīna mērci – tie garšojuši burvīgi. Romieši bija āri iecienījuši pildītus strazdus, strazdi tika piepildīti caur knābi, vispār netīrot to ieksējos orgānus. Romiešiem patika ēst putnus - kaijas, vārnas, gulbjus, baložus, kovārņus, pāvus.
Man bija iespaids, ka tajā laikā par sanitāriju nerūpējās, kur nu vēl par diētām un veselības problēmām , kas varēja rasties šādi ēdot. Tagad nevarētu iedomāties, ka lielveikalos varētu pārdot dīrātas kaijas un baložus, kur nu vē neplūkātus un neķidātus ēst.
Ceru, ka raksts patika.
