Cilvēka dzīve nav iedomājama bez emocijām un jūtām. Mēs nevaram iztikt bez priekiem, ciešanām, dusmām, bez mīlestības un naida. Ir noskaidrots, ka cilvēkam ir pastāvīga vajadzība pēc pārdzīvojumiem un emocionālas piesātinātības. Svarīgs ir arī nosacījums: lai būtu emocionāla piesātinātība, nepieciešami netikai pozitīvie pārdzīvojumi, bet arī negatīvie – ciešanas, neapmierinātība. Cilvēkā nepārtraukti mijās pozitīvās emocijas ar negatīvajām.
Kas ir emocijas?
Emocijas ir psihisks stāvoklis. Tam raksturīgas kompleksas organisma reakcijas uz ārējās vides vai iekšējām izmaiņām.
Emocijas ir parādību un situāciju reālās jēgas atspoguļojums subjektīva pārdzīvojuma formā.
Emocijas atspoguļo cilvēka vajadzības – pareizāk sakot, kā šīs vajadzības tiek apmierinātas. Viss, kas atvieglo vajadzību apmierināšanu, rada pozitīvu emocionālo pārdzīvojumu. Turpreti, viss, kas kavē to, veicina negatīvas emocijas.
Emocijas palīdz orientēties apkārt notiekošajā, novērtēt priekšmetus un parādības atkarībā no tā, cik tie ir vēlami vai nevēlami, derīgi vai kaitīgi. Tās bieži vien nosaka mūsu uzvedību.
Būtiski nejaukt emocijas ar jūtām. Jūtas ir relatīvi noturīgs un pastāvīgs pārdzīvojums, bet emocijas ir kā atbilde uz konkrētu situāciju. Protams, jūtas un emocijas ir cieši savstarpēji saistītas.
Emociju veidi.
Emocijas iedala pēc vairākiem kritērijiem.
Pēc ilguma izšķir 3 veidus: noskaņojums – ilgstoša, bet maz izteikta emocija, kaisle – mazāk ilgstoša, bet jau izteiktāka emocija, afekts – īslaicīga, bet ļoti spēcīga emocija – vētrains, emocionāls “uzliesmojums”.
Pavisam izdala 9 galvenās emocijas: 1) prieks, 2) interese – satraukums, 3) izbrīns, 4) bailes, 5) dusmas, 6) riebums,7) nicinājums, 8) bēdas, 9) kauns.
Apvienojoties pamatemocijām rodas kompleksie emocionālie stāvokļi. Piemēram, trauksmainība, kas ietver bailes, dusmas, vainas apziņu, interesi. Pie kompleksām emocijām pieder arī mīlestība un naids.
No kā ir atkarīgas emociju izpausmes?
Emocijas galvenokārt ir atkarīgas no centrālās nervu sistēmas īpatnībām, kas nosaka cilvēka temperamentu. Viena no temperamentu raksturojošām komponentēm ir emocionalitāte. Cilvēkus iedala emocionāli noturīgos un emocionāli nenoturīgos. Noturīgie ir savaldīgi un māk kontrolēt savas izjūtas. Turpretim, emocionāli nenoturīgie cilvēki ir nesavaldīgi un atklāti izrāda savus pārdzīvojumus.
Emociju izpausme ir atkarīga arī no audzināšanas, vispār pieņemtajiem pieklājības noteikumiem, dzīves pieredzes un cilvēka ieradumiem.
Emociju izraisītās izmaiņas organismā.
Emocijas organismā izraisa gan subjektīvas, gan objektīvas izmaiņas. Subjektīvā komponente ir mūsu emocionālais pārdzīvojums, kuru nav iespējams objektīvi novērtēt vai izmērīt. Objektīvo komponenti var novērtēt, un tā sastāv no organisma veģetatīvajām reakcijām un somatiskajām izpausmēm.
Veģetatīvās reakcijas rodas sakarā ar izmaiņām centrālā nervu sistēmā un nav pakļautas cilvēka gribai. Veģetatīvās reakcijas izpaužas kā:
Uz veģetatīvo reakciju apsekošanas emociju laikā, balstas melu detektors, ko plaši izmanto noziegumu izmeklēšnā.
Somatiskās reakcijas parādās sakarā ar izmaiņām skeleta muskuļos. Tās var izpausties kā roku un kāju trīce, ķermeņa pozas un mīmikas izmaiņas. Emocijas parasti pavada izteiksmīgas kustības, kam ir milzīga nozīme saskarsmes un emocionālā kontakta nodibināšanā.
Vispilnīgāk un visspilgtāk emocijas izpaužas cilvēka sejā. Katrai emocijai ir sava mīmika. Pateicoties mīmikai, ķermeņa kustībām, runas emocionālajam komponentam, mēs uzzinam par citu pārdzīvojumiem, iejūtamies tajos un atbilstoši veidojam savas attiecības ar apkārtējiem.
Negatīvās emocijas.
Pie negatīviem pārdzīvojumiem mēs pieskaitām: neapmierinātību, bēdas, ilgas, skumjas, garlaicību, izmisumu, šausmas, vilšanos un vēl citus. Ikdienas saskaroties ar cilvēkiem, bieži rodas negatīvas emocijas aizvainojošas izturēšanās, naidīgas attieksmes vai aizskarošu vārdu dēļ. Bieži izjūtam kauna vai sirdsapziņas pārmetumu sajūtu. Tas atstāj sekas cilvēka psihē, īpaši, ja viņš neprot pārvarēt šos negatīvos pārdzīvojumus.
Ir sen noskaidrots, ka ilgstošas negatīvas emocijas un smagi pārdzīvojumi ir cēlonis vairākām smagām, hroniskām slimībām. Tās bojā nervu sistēmu, sirds – asinsvadu sistēmu, pavājina aizsargmehānismus.
Kā uzturēt labu psihisko stāvokli?
Lielā mērā tas atkatīgs no paša cilvēka. Viens no nosacījumiem, lai neieslīgtu smagos emocionālos pārdzīvojumos, ir censties apmierināt savas vajadzības. Emocionāls komforts iespējams, ja cilvēks gūst to, kas viņam ir nepieciešams. Svarīga nozīme ir darbam, kurā cilvēks jūtas ieinteresēts, kurš viņu aizrauj un sniedz gandarījumu. Pētījumi liecina, ka ilgdzīvotāji ir intensīvi strādājuši visu mūžu, pat lielā vecumā.
Nozīmīga ir pozitīva attieksme pret dzīvi un notiekošo. Jāmāk iepriecināt gan sevi, gan citus. Nepieciešama māksla valdīt un kontrolēt savas emocijas.
Pēc rakstura iedala: pozitīvas emocijas – prieks, sajūsma, uzticība u.c. negatīvas emocijas – bēdas, nomāktība u.c. Pēc ietekmes uz cilvēka rīcību iedala: stēniskās jeb mobilizējošās emocijas. Tās mobilizē kādu šķēršļu pārvarēšanai. Šeit pieder visas pozitīvās emocijas un dusmas. astēniskās jeb demobilizējošās emocijas. Tās traucē pārvarēt radošās grūtības. Šeit pieder izmisums, bailes, kauns. acu zīlīšu paplašināšanās, īpaši bailēs, mainās ādas krāsa: kauna gadījuma cilvēks nosarkst, bet bailēs – nobāl, pastiprināta svīšana emociju gadījumā galvenokārt plaukstu un pieres rajonā, emociju laikā paātrinās sirdsdarbība, pieaug asinsspiediens, rodas izmaiņas gremošanas traktā : samazinās siekalu izdale – kļūst sausa mute, organismā pastiprināti izdalās adrenalīns – spēcīgu emociju ietekmē, pieaug visas vielmaiņas intensitāte.
personīgi man bija slinkums to visu lasīt.