Ekstrēmākās laboratorijas7

Visā pasaulē dažādās vietās ir izvietotas superslepenas laboratorijas, kurās tur un veic eksperimentus ar dažādiem mikrobiem un vīrusiem, piemēram, ebola un HIV. Viena no tādām laboratorijām, kura nu jau vairs nav tik slepena, atrodas netālu no Stokholmas. Ieeja tajā tiek stingri kontrolēta un pašiem zinātniekiem jāvalkā speciāli kombinezoni. Laboratoriju varētu salīdzināt ar konservu bundžu, kas ir hermētiski noslēgta.

1927. gadā Tomass Parnells no Kvīnslendas Universitātes (Austrālija) nolēma noskaidrot, vai darva ir šķidrums vai cieta viela. Tādēļ viņš Darvu ievietoja piltuvē, kuru savukārt ievietoja noslēgtā burkā. Pēc trim gadiem viņš atvēra burku – nekā īpaša nenotika. Pirmais darvas piliens nopilēja 8 gadus pēc eksperimenta uzsākšanas. Kopš tā laika ir nopilējušas vien astoņi pilieni. Pats Parnells nomira jau 1948. gadā, bet eksperiments turpinās un ir skaidrs – darva ir ļoti viskozs šķidrums. Vēsturē tas ir iegājis kā ilgākais eksperiments.

Amundsena – Skota stacijā, kas atrodas gandrīz dienvidpola pašā viducī uz milzīga ledus kluča, atrodas laboratorija ar nosaukumu IceCube, kura veic ledus urbumus un meklē aizvēsturisku supernovu sprādzienu un milzīgu gamma starojumu sekas. Laboratorija atrodas vienā no aukstākajām vietām uz zemes. Tā ir arī vistālāk dienvidos esošā laboratorija.

-273,4 grādi pēc C ir absolūtās nulles temperatūra, pie kuras atomu kustība teorētiski apstājas pilnībā, praktiski gan šādu atomu kustības apstāšanos nevar realizēt. Rekords pieder Harvarda Universitātes pētniekiem, kas nātrija gāzēs mākoni atvēsināja līdz temperatūrai, kas ir miljardās daļas no grāda augstāka par absolūto nulli. Pie šādas temperatūras atomi kustas ļoti lēni un tos var labi izpētīt. Tāpat šādas temperatūras izmanto atompulksteņos. Istabas temperatūrā atomi, kustas ar ātrumu, kas pielīdzināms reaktīvās lidmašīnas ātrumam, tādēļ atvēsināt tik ļoti viņus nav viegls uzdevums.

Šī laboratorijā kustas ar ātrumu 7,7 kilometri sekundē. Tāpat tā atrodas 400 kilometru augstumā un saucas Strptautiskā Kosmosa Stacija. Stacijas laboratorijās notiek izpētes darbi bezsvara apstākļos. Sešu cilvēku personāls laboratorijā pēta, piemēram, bezsvara ietekmi uz dažādiem augiem.

1,6 km dziļumā zem zemes Sičuanas provincē (Ķīna), kādā kalnā, atrodas China JinPing Deep Underground Laboratory un tā ir dziļākā laboratorija pasaulē. Lielā dziļuma dēļ laboratorija ir pasargāta no lielākās daļas kosmiskā starojuma, tādēļ ir lieliski piemērota tumšās matērijas izpētei. Laboratorija meklē tā saucamos WIMPus, kuri teorētiski veido 80% no tumšās matērijas, taču vēl nav atrastas.

Ķīnā atrodas arī kāds cits mūsdienu tehnoloģijas augstākais sasniegums – pasaulē jaudīgākais superdators spēj veikt kvadriljonus aprēķinu sekundē un darbojas 2,57 petaflopu frekvencē. To izmanto klimata modelēšanā. Tas gan par jaudīgāko superdatoru nepaliks ilgi, jo daudzās laboratorijās drīz vien uzsāks darbu datori ar jaudu 10 petaflopu robežā.