Šausmīgi "ārsti" eksistē ne tikai Holivudas komedijās, drāmās un šausmu filmās. Ir dzīvojušas arī reālas personības, kuras bijušas galīgi jukušas. Te ir daži no tiem cilvēkiem, kuri sevi sauca par ārstiem!
Eksperimenti ar cilvēkiem9
1. Reiz dzīvojis cilvēks, Džejs Merions Sims vārdā, kuru uzskata par vienu no ginekoloģijas tēviem. 1840. gadā viņš uzsāka vērienīgus pētījumus ķirurģijā, kā izmēģināmos izmantojot melnādainās verdzenes. Pētījumi ilga trīs gadus un lielākoties bija veltīti vagīnas dobuma izpētei un ārstiecībai. Viņš izmekledams daudzas slimības izvirzīja hipotēzes, lai tās apstiprinātu bija nepieciešams veikt dažādas operācijas, kurās viņš neizmantoja anestēziju. Kāda sieviete esot pārcietusi veselas 30 šādas bezanestēzijas operācijas. Tas arī lika noticēt Simam, ka viņam bijusi taisnība. Un vēl- viņš veicis arī citus "cilvēcīgus'' eksperimentus ar ar vergu bērniem, piemēram, mēģināja viņus izārstēt no košļāšanas muskulatūras spazmām, kā darbarīku izmantojot parastu kurpnieka īlenu- salaza žokļus un mēģināja pateizi ieaudzēt atpakaļ.
2. Ja pirmais dakterīts jums šķita briesmīgs, tad Volters Džonss noteikti ir monstrs. Arī viņš par saviem "izmēģinājuma trusīšiem" izmantoja vergus. Viņš uzskatīja, ka ar verdošu ūdeni iespējams vēderdobuma pneimoniju. Viņš vairākus mēnešus savu metodi izmēģināja ar pietiekami lielu daudzumu vergu, jo šī slimība vergu vidū bija ļoti izplatīta. Džonss savos pierakstos visu aprakstīja ļoti detalizēti-25 gadus vecu pacientu pilnībā izģērba, noguldīja zemē uz vēdera, tad pats uz verga muguras kopumā izlēja 22(!) litrus verdoša ūdens. Taču tas nav viss, dakteris Džonss uzskatīja, ka šī procedūra jāatkārto vairākas reizes, ik pēc četrām stundām, lai "atjaunotu kapilāro asinsriti''. Viņs vienmēr apgalvojis, ka tādā veidā visus izārstējis, jo neviens nekad par neko nav sūdzējies. Par pēdējo nav nekāds brīnums, jo kurš gan uzklausīs beztiesīgu vergu?
3. Amerikānis Roberts Barlovs 1847. gadā ārstējot kādu savu pacienti, kura cieto no grūti ārstējamas galvaskausa čūlas, kas jau burtiski bija saēdusi lielu daļu paura kaula tā, ka varēja saskatīt viņas smadzenes (ko pati gan apšaubu), izlēma tajās noraidīt tiešu elektrisku strāvas lādiņu. Šajā bezizejas stāvoklī sieviete arī piekrita. Barlovs eksperimentu atkārtoja astoņas reizes četru dienu laikā. Sākumā likās, ka paciente jūtas pietiekami labi, taču tad viņa iekrita komā un pēc dažām dienām nomira. Tas viss nāca atklātībā un Barlovss aizbrauca no Sinsinati un apmetās Filadelfijā. Viņš pamanījās iegūt itin prestižu amatu Džefersona koledža, tā pierādot, ka arī faktiski vājprātīgiem cilvēkiem dzīvē veicas.