Sveiki visi spoki! Došu jums pavisam nelielu ieskatu ēdienos kurus baudīja mūsu senči. Brīdinu šie ēdieni ir pavisam dīvaini un nepieņemami mūsdienām. Jo reti kas tur ir ēdams :D
Nu tad , lai jums laba lasīšana. 
Eksotiskā virtuve agrāk.5
91
0
Romiešu virtuve nebija piemērota jūtīgām dvēselēm vai vēderiem. Kad Romas pārtikušie augstākās ļaudis rīkoja smalkas pusdienas, tad ēdienkartē bija viss iespējamais, sākot no jūras ežiem, aunu pautiem, ziloņu cepešiem, sivēnu dzemdēm un beidzot ar murēnām. Murēnas ir rijīgas, čūskveidīgas zivis. Kurām bieži vien izbaroja mirušos vergus. Īpašās svētku reizēs romiešiem patika pamieloties ar nelielu susuru. Kas ir panēts magoņu sēklās un cepts medū. Bet pirms tam dzīvnieku sagūstīja brīvā dabā, ievietoja māla krūkā un uzbaroja ar ozolzīlē un riekstiem. Dažreiz gadījās tā, ka mazais susurs bija kļuvis tik resns un apaļš, ka pavārs, lai tiktu pie grauzēja bija spiests sasit krūku. Lai nomāktu nevēlamās piegaršas, romiešu pusdienu viesi daudzus ēdienu pārlēja ar populāro garum (smirdoša mērce, ko taisīja no pūdētas zivis). Romiešu orģijās bieži galvenā bija nevis garša, bet gan iespaidu atstāšana uz viesiem ar ekskluzīvu ēdienu palīdzību. Šajā ziņā neviens nespēja sacensties ar Romas imperatoru Hēliogabalu jeb Marku Aurēliju Atonīnu (203.222.g.p. pēc Kr.). Strausu smadzenes un lakstīgalu mēlītes bija pastāvīgā ēdienkartes sastāvdaļa, tomēr imperatora vismīļākais ēdiens bija kamieļu nagu spilventiņi. Kurs pavāri izvārīja zupā un pasniedza ar etiķi. Imperators atzina tikai jauno kamielēnu nagu spilventiņus, jo tie bija īpaši gardi.
Vikingu ēdienkarte galvenokārt sastāvēja no putras, kurai pār nelaimi bieži vien sekoja zobu sāpes. Jo tas tādēļ, ka putru gatavoja no rupji maltiem graudiem, kuros bija sabiruši sīki akmentiņi. Graudus maļot tie bija noberzušies no dzirnakmeņiem. Akmentiņi bojāja zobus un izraisīja pastāvīgas zobu sāpes. Putru ēda no vienas bļodas ar vienu karoti, kuru laida pa apli. Ēdienu vikingi gatavoja uz atklātas uguns plāna vidū. Kāzās un uzvaras svinībās putru aizstāja brieža gaļas cepetis, bet dzeramos ragus pildīja alus un medalus.
Ēģiptiešiem ēdiens bija lielā cieņā. Ne velti ēdamlietas viņi pieskaitīja nozīmīgākajām kapu veltēm. Īpaša nozīmē Ēģiptē bija sīpolam. Jo tā daudzās kārtas un apaļā forma simbolizēja mūžīgo dzīvi. Ēģiptieši ticējam ka sīpola asā smarža palīdzēs mirušajiem atgūt elpu. Dažkārt ar sīpoliem acu dobumos ēģiptieši apglabāja faraonu mūmijas. Sīpolam bija liela nozīme arī ēģiptiešu ikdienas dzīvē. Tos lielos daudzumos, piemēram, ēda piramīdu cēlāji.
‘’Viņi dzer zirgu asinis, atver vēnu un ļauj asinīm šļākties mutē. Tādējādi viņi spēja jāt desmit dienu, nevienu reizi neieturot maltīti,’’ tā ir teicis ceļotājs Marko Polo, kas rakstīja par mongoļi karavīriem, ar kuriem viņš sastapās pirms 700 gadiem. Kad ēdienkartē nebija asiņu, mongoļi ar lielu labpatiku dzēra rūgušpienu un citus skābpiena produktus. Kamieļmāšu un ķēvju pienu glabāja zirga kuņģi, kuru piekāra turpat teltī. Katru reizi, ejot garām kuņģa maisam viņi tam piesita. Tādējādi piens pamazām sarūga un pārvērtās par viegli alkoholisku, jogurtam līdzīgu dzeramo, kuru dzēra visi.
Acteki nesmādēja ne kukaiņus, ne rāpuļus. Indiāņi ēda skudras, sienāžus, ūdensvaboļu oliņas, vardes un tārpus, kā arī čūskas, zebiekstes, peles un bruņnešus. Par īpaši iekārojamu delikatesi acteki uzskatīja suņa gaļu. Ēdienu senā tauta noskaloja ar šokolādi vai alkoholu saturošu dzērienu, kas gatavots no kaktusa sulas. Tomēr žūpošana bija stingri aizliegta. Alkohola reibumā esošos nereti publiski sodīja, piemēram, viņiem noskuva galvu. Atkārtota žūpošana daudziem beidzās ar nāvessodu. Acteki bija bēdīgi slaveni ar cilvēku upurēšanu, taču nav skaidri zinās, vai cilvēku gaļa ietilpa viņu ēdienkartē. Viens no pieņēmumiem skaidro, ka cilvēku gaļa nodrošināja actekus ar dzīvībai nepieciešamo proteīnu.
Tev patiks šie raksti
no manis
