EIROPAS VĒSTURE
1.20.gs. sākumā Eiropu varēja saukt par ietekmīgāko pasaules daļu. Taču varenākās Eiropas valstis sadalījās divās pretējās nometnēs – vienā pusē Lielbritānija, Francija un Krievija, otrā Vācija, Itālija, Austroungārija un Osmaņu impērija (tagad Turcija).
2.1908.gadā Austroungārija gribēja pakļaut Bosnija-Hercegovinu, bet Serbijas kas bija vienojusies ar Krieviju, tam pretojās. Starptautiskā spriedze pieauga, līdz 1914.gadā sākās Pirmais pasaules karš, kas ilga līdz 1918.gadam un izdzēsa vairāk nekā 14 miljonu cilvēku dzīvību.
3.Šis karš Eiropā izraisīja būtiskās pārmaiņas – sabruka četras impērijas (Vācija, Krievija, Austroungārija, Osmaņu impērija), un varu zaudēja četras valdošās monarhijas. Izveidoja jaunas valstis – Latvijas, Igaunija, Lietuva, Somija, Turcija, Austrija, Dienvidslāvija, Čehoslovākija, Ungārija, Krievija 1917.gadā notika divas revolūcijas – februārī tika gāzta cara patvaldība, oktobrī varu sagrāba lielinieki, kas nodibināja Padomju Savienību. Vācijai uzspiesta miera noteikumi tikai saasināja dažādas problēmas un kļuva par vienu no Otrā pasaules kara cēloņiem.
4.Milzīgas pārmaiņas notika pasaules tautsaimniecībā - ekonomikas uzplaukumam 20.gados sekoja Lielā ekonomikas krīze 20. un 30.gados Eiropā izplatījās autoritāri, fašistiski režīmi. 1933.gadā Vācija pie varas nāca Ā. Hitlers.
5.Osvencimā (Polijā) nacisti izveidoja milzīgu nāves nometni. No 1940. līdz 1945.gadam tur gāja bojā miljons ebreju. Kopumā koncentrācijas nometnēs nomocīja līdz ap 12 miljoniem civiliedzīvotāju un karagūstekņu.
6.Vācijas, Japānas, kā arī citu valstu valdības īstenoja aizvien agresīvāku politiku, notika vairāki iebrukumi kaimiņvalstīs, bet par Otrā pasaules kara sākumu oficiāli atzīts 1939.gada 1.septembrī, kad Vācija iebruka Polijā. Šajā karā gāja boja ap 50 miljoniem cilvēku. Tas notika ne vien Eiropā, bet arī Atlantijas okeānā, Āfrikā un Āzijā.
7.Pēc kara par ietekmīgāko Ritumu valsti kļuva ASV, bet Austrumos tāda bija PSRS, Gandrīz visas Rietumu valstis paliek vai kļūst demokrātiskās un saglabā tirgus ekonomiku. Taču pieaug valsts loma tautsaimniecība un uzlabojās sociālā aizsardzība. Austrumeiropas valstīm PSRS uzspieda nedemokrātisku politisko režīmu un plānveida ekonomiku. (Sk. nodaļu Tautsaimniecība, lai gūtu priekšstatu par tirgus ekonomiku un plānveida ekonomiku!).
8.1951.gada Francija, VFR, Itālija, Nīderlande, Beļģija un Luksemburga nodibināja Eiropas Ogļu un tērauda apvienību (EOTA). 1957.gadā, parakstot Romas līgumu, tika nodibināta Eiropas ekonomiskā asociācija (EEA), lai veidotu kopīgu saimniecisko telpu, brīvu tirdzniecību un vienotus muitas tarifus visās EEA valstīs. Tika noslēgti līgumi par brīvu darbaspēka plūsmu un vienādu sociālo politiku. Romas līgums lika pamatus Eiropas Savienībai (ES).
9.Pēc Padomju Savienības (PSRS) sabrukuma lielāka daļa Austrumeiropas valstu kļuva demokrātiskas, taču vēl joprojām ir daži izņēmumi, piemēram, Krievija un Baltkrievija. Lielākā daļa pieņēma Rietumu sociālo un ekonomisko modeli, daudzas valsts iestājas NATO. 2004.gadā Eiropas Savienība paplašinājās ar 10 valstīm, un to vidū bija arī 8 Austrumeiropas valstis.
10.2007.gadā Eiropas Savienības vēl divas valstis pienāca (Bulgārija un Rumānija).
