Džonstaunas masu bojāeja - pašnāvība vai slepkavība?5

Viņi apmetās Gajānā, kas Džonsu piesaistīja ar noziedzinieku neizdošanas statusu un sociālisma politiku. Gajānas varas iestādes sirsnīgi uzņēma kultu, ļaujot viņiem būvēt savu ciematu. 1977. gadā ''Cilvēku templis'' tur apmetās. Tagad, kad viņi bija izolēti, Džonss varēja beidzot realizēt savu vīziju par ideālu sabiedrību. Gaišo diennakts laiiku aizpildīja 10 stundu darbs, bet vakaros Džonss sniedza lekcijas. Filmu vakaros izklaidējošās filmas aizvietoja padomju stila dokumentālie sižeti par pārējās pasaules briesmām, galējībām un netikumiem. Vienīgais veids kā sazināties ar ārpasauli bija radio.

Gajānā izplatījās baumas, ka cilvēki Džonstaunā tiek pakļauti stingrai disciplīnai, iekaustīti, ieslēgti zārka izmēra cietumos vai pat atstāti nakšņošanai sausās akās. Pats Džonss esot sācis zaudēt saikni ar realitāti. Viņa veselība pasliktinājās, ārstēšanās laikā viņš ieņēma gandrīz nāvējošu devu ar amfetamīna un pentobarbitāla sajaukumu. Viņa runas, kas tika atskaņotas gandrīz visu laiku, kļuva nesakarīgas. ''Viņš mums teica, ka ASV afroamerikāņi tika ievietoti koncentrācijas nometnēs, ka pastāvēja genocīds. Cilvēki no ASV esot ceļā uz šejieni, lai nogalinātu un spīdzinātu mūs tādēļ, ka izvēlējāmies sociālistu ceļu. Viņš teica, ka viņi jau ir ceļā,'' atminas viens no izdzīvojušajiem. Džonss sāka izplatīt revolucionāras pašnāvības ideju, ko viņš kopā ar draudzi izpildītu kā pēdējo glābiņu, kad pie Džonstaunas vārtiem ierastos ienaidnieki. Viņš pat lika saviem sekotājiem iestudēt savu nāvi, dzerot no šādam gadījumam paredzētās tvertnes. Nav zināms, vai cilvēki bija informēti par to, ka tas ir tikai mēģinājums. Izdzīvojušie stāstīja, ka ticējuši tam, ka pēc dzeršanas ies bojā. Kad ar viņiem nekas nenotika, tika paziņots, ka tā bija tikai pārbaude un tie, kuri bija dzēruši, ir pierādījuši, ka ir cienījami. 

Tas, kas notika vēlāk, nebija politiķa Leo Raiena vaina. Džonsa paranojas dēļ Džonstauna atradās uz katastrofas robežas. Kad Raiens parādījās Džonstaunā, izraisījās haoss. Raiens bija draugs ''Cilvēku tempļa'' loceklim, kura ķermenis pirms 2 gadiem tika atrasts sakropļots. Kopš tā laika viņš kopā ar citiem ASV pārstāvjiem sāka interesēties par kultu. Kad ienāca ziņas par to, ka Džonstauna ne tuvu nav no rasisma un nabadzības brīva ideālā zeme, Raiens izlēma pats visu pārbaudīt.

Piecas dienas pirms traģēdijas Raiens devās uz Gajānu. Delegācijas sastāvā bija 18 cilvēki, ieskaitot dažus preses pārstāvjus. Ciemats nebija tik traģisks, cik Raiens bija gaidījis. Lai arī apstākļi nebija tie labākie, lielākā daļa cilvēku vēlējās šeit būt. Kaut arī daži kulta locekļi vēlējās doties atpakaļ ar delegāciju, Raiens neuzskatīja, ka ir pamats satraukumam. Džonss gan bija satraucies. Lai gan Raiens apgalvoja, ka ziņojums būs pozitīvs, Džonss bija pārliecināts, ka ciemats nav izturējis pārbaudi un tiks iesaistītas varas iestādes. Viņš aizsūtīja savu apsardzi pēc Raiena un viņa komandas. Tika nogalināti 5 cilvēki, starp kuriem bija Raiens un viens kultu pametušais, bet vairāki guva ievainojumus. Raienu sašāva vairāk kā 20 reizes.

Šis noziegums nozīmēja kulta beigas, taču Džonss ar to nedomāja arestu. Kultam viņš pateica, ka jebkurā brīdī kāds ar izpletņiem var ierasties ciematā, un uzskicēja neskaidru bildi ar briesmīgo likteni, kas draudzes locekļus sagaida nesavaldīgās un samaitātās valdības rokās. Viņš aicināja aiziet no dzīves tagad, nevis paciest gaidāmo spīdzināšanu. ''Mirstiet ar cieņu. Atlaidiet savu dzīvi ar cieņu, nevis sāpēm un agoniju. Mani neinteresē tas, cik daudz kliedzienu jūs dzirdat, mani neinteresē tas, cik daudz satraukuma asaru... Nāve ir miljoniem reižu labāka par vēl 10 dienām šajā dzīvē. Ja jūs zinātu, kas jūs sagaida, ja jūs zinātu, kas jūs sagaida, jūs būtu priecīgi pārkāpt tam pāri šovakar,'' teica Džonss. Tāpat Džonss teica, ka neredz ceļu uz priekšu, ka ir noguris no dzīves un vēlas izvēlēties savu nāvi.

Kāda sieviete drosmīgi iebilda, ka viņai nav bail no nāves, taču bērniem būtu jādzīvo. Templim nevajadzētu padoties un ļaut ienaidniekiem uzvarēt. Džonss atbildēja, ka bērni ir pelnījuši mieru, un pūlis sievieti apklusināja. Tad atgriezās apsardzes grupa, kura paziņoja par savu uzvaru. Džonss lūdza kādam paātrināt ''dziedināšanu''. Bija cilvēki, kuri izteicās, ka jūtas parādā Džonsam, jo bez viņa tik tālu nebūtu tikuši, tādēļ pašnāvību uzskata par pienākumu. Tie, kuri vēl nebija uzņēmuši indi, prātoja, kādēļ mirstošie mokās sāpēs, kad vajadzētu priecāties. Kāds vīrs bija pateicīgs par to, ka viņa bērnu nenogalinās vai par muļķi neuzaudzinās ienaidnieki. Džonss tikmēr visus steidzina un liek nebūt histēriskiem.

Kad Gajānas varas iestādes ieradās nākamajā dienā, viņi gaidīja pretošanos, taču ciematā valdīja biedējošs klusums. Atrodot Džonsa ķermeni, kļuva skaidrs, ka viņš neiedzēra indi. Skatoties uz citu ciešanām, viņš nolēma iešaut sev galvā. Aptuveni 300 no mirušajiem bija bērni, kuri gulēja blakus saviem vecākiem un mīļotajiem. Vēl ap 300 cilvēkiem bija seniori, kuri bija atkarīgi no jaunākiem kulta biedriem. Nereti šo gadījumu uzskata par masu slepkavību, nevis pašnāvību. Pastāv viedoklis, ka daudzi pat nezināja, ka šis nav izmēģinājums. Taču 19. novembra rītā viņi vairs nepamodās.

Bija gan vairāki izdzīvojušie. Tims un Maiks Kārteri kopā ar Maiku Prouksu tika nosūtīti uz PSRS vēstniecību. Viņiem bija 550000$ un aploksne, kurā bija pases un trīs vēstules ar instrukcijām. Tur bija uzskaitīti konti ar summu 7,3 miljoni dolāru, kas jāpārskaita komunistiem. Viņi drīz atbrīvojās no lielas daļas no naudas un devās pēc laivas, kad tika aizturēti. Nav gan zināms, kā viņiem bija jānokļūst vēstniecībā, jo laiva pirms tam tika aizsūtīta prom. Viņi devās uzdevumā pirms pašnāvībām, taču drīz saprata, kas notiks, un devās atpakaļ. Tims izmisīgi meklēja dēlu un sievu, ieraugot viņus saindējušos. Skats viņu satrieca, tādēļ brālis viņu aizvilka prom. Vēl 4 cilvēkiem izdevās izdzīvot. Grovers Deiviss, kuram bija dzirdes traucējumi, palaida garām paziņojumu, tādēļ pēc tam izlikās par mirušu. Hiacinte Traša saprata, kas notiek, tādēļ parāpoja zem gultas, ārā izlienot tikai tad, kad viss bija beidzies.