Šajā rakstā būs interesanti fakti par 10 dažādiem dzīvniekiem. Cerams, ka uzzināsiet ko jaunu. Neņemiet ļaunā, ja kādu no faktiem jau esat dzirdējuši. Ceru uz atsaucību (jo teksts nav kopēts no kādas mājaslapas).
Dzīvnieku pasaule2
25
0
Polārais lācis (Thalarctos maritimus). Tas ir pasaulē lielākais sauszemes plēsējs. Tam ir ļoti attīstīta oža. Maitu spēj sajust pat 30km attālumā. Beigtu roni spēj atrast zem 2m biezas sniega un ledus kārtas. Var skriet ar ātrumu 40km/h. Polārlapsas ir atkārīgas no ēdiena pārpalikumiem, ko tie atstāj. Bez tiem, tās, iepsējams, nespētu izdzīvot. Sastopami Arktikā, Grenlandē, Ziemeļamerikas un Āzijas ziemeļos. Dzīves ilgums 15-18 gadi.
Āfrikas zilonis (Loxodonta africana). Zilonis piedzimst apmēram 85cm garš un sver 110kg. Tie dienā appēd apmēram 225kg augu un izdzer 136l ūdens vienā reizē. Ja zilonis zaudē visus zobus, tas mirst bada nāvē. Visbiežāk tas notiek ap 70. dzīves gadu. Ziloņiem patīk peldēties katru dienu. Ja ūdens ir pietiekami dziļš, tie labprāt nirst. Lielākais ziloņa ilknis bijis 3,1m garš un svēris 105kg. Ausis tiek lietotas kā vēdekļi visa ķermeņa dzesēšanai. Pēdu apakšējā daļa ir mīksta un maiga, tāpēc ziloņi var pārvietoties bez trokšņa. Sastopams Āfrikas lielākajā daļā uz dienvidiem no Sahāras.
Reklāma
Pelēkais ronis (Halichoreus grypus). Latīniskais nosaukums cēlies no grieķu valodas un nozīmē "mazā jūrascūka". Tas var būt 3,5m garš un 315kg smags. Tam ir biezs izolējošu tauku slānis, tāpēc tas spēj izdīvot tik aukstā ūdenī, kādā cilvēks mirtu jau pēc dažām minūtēm. Zinātnieki cenšas noskaidrot beigto roņu vecumu pēc apļu skaita uz ilkņu saknēm (tā pat kā kokiem). Deguns kalpo potencionālā medījuma meklēšanai. Ūsas uztver vissīkāko ūdens kustību. Pelēkie roņi sastopami Atlantijas okeāna ZA un ZR, kā arī Baltijas jūrā. Dzīves ilgums apmēram 40 gadi.
Zilais valis (Balaenoptera misculus). Tas ir lielākais dzīvnieks pasaulē, taču pārtiek no planktona - vismazākajiem dzīvajiem radījumiem, kas mītokeānā. Visslielākais noķertais valis bija 33m garš un svēra 178 tonnas. Zobu vietā vaļa mutē atrodas raga plāksnīšu rinda, ko sauc par vaļa bārdu. Šo bārdu kādreiz izmantoja korsešu izgatavošanai. 1930./31. gada sezonā vaļu mednieki nogalināja 30 tūkstošus vaļu. Tagad ir palikuši tikai apmēram 2000 zilo vaļu, taču to skaits palielinās. Sastopams atsevišķās teritorijās visā pasaulē, galvenokārt Arktikas un Antarktīdas ūdeņos. Dzīves ilgums 80 gadi.
Jaguārs (Panthera onca). Tas ir vienīgais lielais kaķis, kas nerūc. Lielie kaķveidīgie dzīvnieki nebrīvē savā starpā var krustoties, taču jaguāru var krustot vienīgi ar lauvu. Jaguārs ir atrasts 800km āttālumā no vietas, kur to iezīmēja biologi. Amazones indiāņi stāsta leģendas par jaguāriem, kas iznāk no meža spēlēties ar bērniem. Pilnīgi melnus jaguārus sauc par melnajām panterām un tādu ir diezgan daudz. Sastopami centrālajā un Dienvidamerikā. Vislielākie jaguāri dzīvo Mato Grosso Brazīlijā. Pārtiek no virszemes zīdītājiem, mājlopiem, zivīm, vardēm, bruņuruoučiem un maziem aligatoriem. Dzīves ilgums līdz 22 gadiem (nebrīvē).
Reklāma
Bengāļijas tīģeris (Panthera tigris bengalensis). Pieaudzis tīģeris gada laikā spēj nomedīt pat 30 bifeļu. Atšķirība no citiem kaķu dzimtas plēsējiem, tīģeri bieži ēd jau pussapuvušu gaļu. Noķertam medījumam tīģeris vispirms sāk ēst tā aizmugurējo daļu. Vairāk nekā puse jauno tīģeru mirst pirms dzimumbrieduma sasniegšanas. Viena tēviņa "iecirknis" ir apmēram 55 kvadrātkilometrus liels, mātītes - 45 kvadrātkilometrus. Tveices laikā tīgeriem patīk vēsa pelde. Sastopami pie Gangas ietekas, Bangladešā, Indijas ziemeļos un centrālajā daļā, Nepālā un Birmā. Dzīves ilgums 15 gadi.
Lauva (Panthera leo). Tā dēvētais zvēru karalis kādreiz lielā skaitā apdzīvoja Āfriku, Āziju un daļu Eiropas. Patlaban dzīvo tikai uz dienvidiem no Sakāras un vienā Indijas daļā. Parasti uzturas baros, kuros ir 20-30 indivīdi. Lauvas nogalina tikai tad, ja ir izsalkušas. Citus dzīvniekus nebiedē paēdušu lauvu klātbūtne. Krēpju dēļ tēviņi izskatās lielāki. Tiem ir pirmtiesības uz medījumu. Tikai tad, kad tēviņš ir paēdis, ēst var nākt mātīte un mazuļi. Ķermeņa garums līdz 3m, bet augstums līdz 85cm. Sver 200-250kg. Dzīves ilgums apmēram 15 gadi.
Polārais vilks (Canis lupus tundrorum). Tikai 10% vilku medību ir sekmīgas. Bieži vien bez barības tie dzīvo vairākas dienas, taču spēj apēst 10kg gaļas vienā reizē. Vilki gaudo, lai citiem vilku bariem paziņotu savu klātbūtni un izvairītos no sastapšanās, kas noteikti beigtos ar cīniņu. Tiem ir sarežģīta sazināšanās valoda, kas sastāv no īpašām kustībām, riešanas un rūkšanas, kas regulē pastāvošo hierarhiju barā. Sastopams visā Arktikā. Dzīves ilgums apmēram 7 gadi.
Reklāma
Pudeļdegundelfīnas jeb afalīna (Tursiops truncatus). Tā ir vispazīstamākā delfīnu suga. Delfīni var dzemdēt vairāku simtu metru dziļumā un zem ūdens uzturēties līdz 15 minūtēm. Delfīnus ēd haizivis un zobenvaļi. Delfīnu radīto skaņu frekvence sniedzas no cilvēkiem dzirdamās (0,25kHz) līdz ultraskaņai, ko cilvēks nedzird (80-220 kHz). Kad delfīni guļ, tie atrodas tuvu ūdens virsmai un impulsīvi paceļas uz augšu gaisa ieelpošanas laikā - tā, lai atveres, ar kurām tie elpo, iznirtu virspusē. Afalīnas mutē atrodas 20-25 pāri mazu, vienādu zobu. Ja kādu no tiem zaudē, jauns vietā neataug. Delfīni vienmēr cits citam palīdz medībās, dzemdībās un slimību laikā. Pārtiek no dažādu sugu zivīm, kā arī astoņkājiem un garnelēm. Sastopami Atlantijas okeānā un Vidusjūrā. Dzīves ilgums 25-30 gadi.
Sarkanais ķengurs (Macropus rufus). Vislielākais somaiņu pārstāvis. Pārtiek tikai no zāles un krūmu zariem. Ar vienu pakaļkājas spērienu var pāršķelt cilvēka vai suņa vēderu. Lai negūtu nopietnas traumas savstarpēju cīņu laikā, to vēderu sarga ļoti stiprs ādas slānis. Sarkanie ķenguri var sasniegt ātrumu 65km/h. Daži lēcieni, kas tika mērīti, sasniedza 12m attālumu. Austrālieši pieaugušus ķenguru tēviņus sauc par "boomers" vai "bucks", mātītes par "blue does", pusaugu tēviņus par "blue flyers", bet jaunos par "joeys". Tie sastopami tikai Austrālijas vidusdaļā. Dzīves ilgums 12 - 18 gadi. Zoodārzā līdz pat 25 gadi.
Tev patiks šie raksti
