Ir zināms, kāda liela nozīme ir cilvēka apmatojam. Bet lielai daļai zīdītāju, kažokam ir sava funkcīja, un katram tā ir savādāka un unikāla.
Ceru, ka nēesat lasījuši šos ''faktus'', Izbaudiet.
Dzīvnieki un to apmatojums1
27
1
Jūrasūdrs.
Līdz pat 160 000 matu uz vienu kvadrātcentimetru. Cilvēkam tik daudz var būt tikai uz visas galvas. Jūrasūdra jeb kalāna kažoks ir viens no biezākajiem, mīkstākajiem un smalkākajiem dzīvnieku pasaulē. Kaut arī jūrasūdra mati paši neatgrūž ūdeni, neparastā biezuma dēļ ūdens netiek cauri kažokam, kas tādējādi ir ūdensnecaurlaidīgs. Mati darbojas arī kā efektīva izolācija (līdzīgi kā zemādas tauku slānis), kas nodrošina jūrasūdru izdzīvošanu ledainajā ūdenī, kur tie pavada lielāko daļu dzīves.
Zvīņneši.
Lielākajai daļai zīdītāju apmatojums ir piemērots tam, lai pasargātu no aukstuma, lietus un vēja, bet zvīņnešu mati ir kā īsts cietoksnis. Miljoniem gadu ilgā evolūcija ir pārvērtusi to matus par cietām zvīņām, kas gluži kā dakstiņi, klājas cita uz citas. Kad zvīņnesis saritinās kamolā, plēsējiem nav nekādu izredžu tikt tam klāt. Piedzimstot zvīņas ir mīkstas, bet vēlāk tās kļūst cietākas. Līdzīgu paņēmienu izmanto eži, kuriem mati pārvērtušies par garām adatām. Durstīgie dzīvnieki pat spēj sacelt adatas gaisā, ''piedāvājot'' pārgalvīgākajiem ienaidniekiem vēl sāpīgāku piedzīvojumu.
Reklāma
+ Bilde pielikumā.
Dzeloņcūka
Indijas dzeloņcūkām ir viens no visiespaidīgākajiem aizsardzības ieročiem dzīvnieku pasaulē. To adatas mēdz izaugt pat 40 cm garas, un to izskats vien jau ir tāds, ka plēsēji nemaz nedomā pietuvoties. Taču naktī, kad dzeloņcūka ir visaktīvākās, tumsas aizsegā adatas nav redzamas, tapēc dzīvnieki ir spiesti mainīt iebiedēšanas taktiku. Taču arī šādā situācijā noder adatas, dzeloņcūkas raida pietiekami skaļas brīdinājuma skaņas, kas liek potenciālajiem pretiniekiem bēgt neatskatoties.
Kaķi
Kad kaķim mati uz muguras saceļas gaisā, tu zini, ka labāk netuvoties. Šī taktika ir plaši izplatīta dzīvnieku pasaulē, tomēr biedējošais manevrs patiesībā ir tīrā krāpšanās. Kad mati ir saslējušies uz visām pusēm, kaķis šķiet lielāks, nekā ir patiesībā, tāpēc ienaidnieka acīs izskatās pēc bīstamāka pretinieka. Šāds apmāns var novērst asiņainus cīniņus. Līdzīgi arī mums, piemēram skatoties šausmu filmu, saslienās matiņi uz delmiem. Bet ar to gan nevienu nevar nobaidīt.
Reklāma
Lauvas
Dzīvnieku pasaulē apmatojumu nereti izmanto kā sava veida signālkarogu. Atšķirīgas krāsas laukumi var būt izvietoti dīvainās vietās, piemēram, aiz ausīm vai uz dibena. Tomēr tie ir nepieciešami, lai dzīvnieki varētu sazināties. Kad lauvas devušās medībās, barvede izmanto melnus plankumus aiz ausīm, lai pavēstītu pārējiem, kad ir laiks mesties uzbrukumā.
Antilopes
Antilopēm un briežiem uz dibena ir balts apmatojums, tā sauktais astes spogulis. Ar zemādas muskuļu palīdzību šo spoguli var izvērst, lai pavēstītu pārējam baram, ka draud briesmas. Turklāt tas ir labi redzam arī tumsā, kas ļauj dzīvniekiem turēties vienkopus, pārvietojoties naktī vai meža biezoknī. Visbeidzot šis gaišais laukums noder arī partnera izvēlē. Novērots, ka antilopju mātītes dod priekšroku tēviņiem ar lielākiem astes spoguļiem.
Mušas.
Mušām, prusakiem un daudziem citiem kukaiņiem ir daudz matiņu , it īpaši uz ķermeņa pakaļdaļas. Tie darbojas kā sava veida otras acis, kas pasargā no uzbrukuma no aizmugures. Matiņi saistīti ar nervu šūnām un ļauj mušai sajust nelielas pārmaiņas gaisa plūsmā, tapēc kukainis zibenīgi pamana , ka tam tuvojās kaut kas bīstams, piemēram platne. Mušas ilgi nedomā ko darīt tālāk, jo nervu signāli tiek noraidīti tieši uz tās kājām un spārniem.
Reklāma
Zirnekļi.
Zirnekļiem uz kājām ir tūkstošiem matiņu. Šie cietie sariņi ir jutīgi maņu orgāni, kas gaisā uztver gan ķīmiskas vielas, gan spiediena pārmaiņas. Matiņi ļauj zirneklim sagaršot, saost un sadzirdēt. Pārvietodamies pa mātītes tīmekli, zirnekļu tēviņš izmanto matainās kājas, lai saostu, vai mātīte ir noskaņota uz pārošanos, un tā ir dzīvībai nozīmīga spēja. Ja mātītei prāts nenesās uz sugas turpināšanu, tēviņš visdrīzāk kļūt par nākamo maltīti.
Valzirgs
Valzirga purnu klāj vairāk nekā 400 saru, kas garumā sasniedz 30 centimetrus. Turklāt katru no tiem valzirgs var kustināt visos virzienos. Kad dzīvnieks peld gar pašu jūras gultni, stingrie sari cītīgi ķemmē smiltis. Ja tie atduras pret garnelēm, moluskiem vai jebko citu ēdamu, valzirgs nekavējoties iesūc barību mutē. Zinātniekiem par pārsteigumu, garās ūsas, kas mēdz būt pat adāmadatas resnumā, spēj atšķirt dažādas formas priekšmetus, kuru lielums nepārsniedz divus milimetrus. Tik liels jūtīgums ir iespējams tapēc, ka ik mats ir saistīts ar nervu šūnām. Iespējams, valzirgs izmanto ūsas ne tikai medībās. Daži zinātnieki uzskata, ka tās spēj izšķirt sīkas kustības ūdenī, tādējādi ļaujot šiem dzīvniekiem orientēties pēc jūras straumēm.
Tev patiks šie raksti
