Par karaļu piebeigšanu visos iespējamos veidos ir milzums rakstu un visvisādu pētījumu. Bet! Vēsturnieki ir kaut kā palaiduši garām to, ka daži karaļi ir miruši ne tikai no ļaunas rokas, bet arī no ķepas, zobiem, dzeloņiem vai pakaviem...Un beigu beigās izrādās, ka dzīvnieciņi ir aizsūtījuši uz viņpasauli ne mazāk visādu kronētu ļautiņu, kā revolucionāri un teroristi.
Un, lai cik nebūtu dīvaini, paši galvenie monarhu slepkavas bija zirgi.
Dzīvnieki, kuri pieveica karaļus42
Vilhelms Iekarotājs pakļāva, piečakarēja, pārfrancūžoja Angliju. Viņš sakāva un apsita milzums savu ienaidnieku, un daudzi jo daudzi ļautiņi būtu ar prieku viņu aizsūtījuši uz viņpasauli. Bet- viņu vietā 1087. gada 9. septembrī to paveica Vilhelma zirgs. Neveiksmīgi pārvarot šķērsli, zirgs krita, un seglu loks saspieda karalim kaut ko dzīvībai svarīgu. Un viss- nebija vairs Iekarotāja.
Čingishans gribēja pakļaut visu pasauli, valdīt no jūras līdz jūrai un diezgan krietni bija pavirzījies uz priekšu savos nodomos. Bet! 1227. gada 25. augustā varonīgs zirgs, kura vārdu nepateicīgie pēcteči ir aizmirsuši, nosvieda veco slepkavnieku zemē. Viņš paslimoja, paslimoja un, kā vēsta sena mongoļu hronika, "uzkāpa debesīs cūkas gadā".
Vācu imperators Frīdrihs Barbarosa devās karot uz Palestīnu, bet viņa zirgam šī ideja nepatika. Zirgs nosvieda Barbarosu kādā mazā un nesolīdā upītē, kuras nosaukums nav saglabāts vēsturei, jo tāda nemaz nebija. Bet imperators vienalga noslīka. Varbūt bruņas bija par smagu? Kkatrā ziņā Palestīna tā arī palika neiekarota. .
Ir stāsts, kuru zina visi: par valdnieci Kleopatru. Nodullināja Jūli Cēzaru, dzemdēja viņa dēlu, kad nogalināja Cēzaru, sajauca galvu Markam Antonijam, dzemdēja viņam trīs dēlus, kad Marks Antonijs beidzās, mēģināja savaldzināt Oktaviānu. Aplauziens- gadi bija jau ne tie, un Oktaviānu mājās gaidīja jaunā un seksīgā Līvija Druzilla.
Valdniece uzlika sev uz krūtīm kobru, iepriekš izmēģinājusi pie kalpones tās efektivitāti . Nejauks sievišķis, nav kaut kā viņas žēl.
Kaimiņzemē Krievijā līdzīgs rāpulis piebeidza kņazu Viedo Oļegu. Vispār dīvaini, jo Krievijā, tāpat kā Latvijā, pats ļaunakais rāpulis ir odze, un tās kodiens parasti nav nāvīgs. Varbūt večuks nomira no satraukuma, jeb varbūt no alerģijas?
Pāvestu Urbānu VI (valdīšanas gadi 1378-1389) piebeidza miermīlīgs nepārnadzis- mūlis. Jātnieks pāvests laikam bija galīgi nekāds, ja viņš pamanījas novelties no miermīlīgā lopiņa. Protams, bija laikabiedri, kuri uzskatīja, ka lopiņā bija iemiesojies pats nešķīstais.
Anglijas karali Vilhelmu III (valdīšanas gadi 1688 – 1702) nosūtīja uz viņpasauli kurmis. Tas gan nebija tīšām, kurmis nebija nolēmis ļaunprātīgi aplauzt kaklu monarham- vienkārši izraka alu tur, kur veda Vilhelma ceļš. Viņa augstības ienaidnieki (karaļiem vienmēr ir ienaidnieki) visā valstī uzsauca tostus "mazajam džentlmenim melnajā samta vestē"..
Izrādās ka mērkaķi spēja nobeigt karaļus pat Eiropā 20 gadsimtā. Mērkaķa kodiens bija liktenīgs Grieķijas karalim Aleksandram (valdīšanas gadi 1917 - 1920). Mazais mērkaķītis dzīvoja karaļa dārzā un nevienu nekad nebija aizticis. bet tad nejauši saķēra trakumsērgu. Un karalis liktenīgi nolēma pastaigāties dārzā ar sunīti, kur mērkaķis viņu sakoda.