Nu lūk beidzot pēc ilga laika saņēmos un izdomāju ilikt savu 2tro rakst 
Doma par šī raksta taisīšanu man ienāca skolā sēdēju karstā kabinetā skatījāmies kārtējo N-tās reizes redzēto filmu ,kad pēkšņi šķirstot veselības mācības grāmatas lappuses ieleca acīs tēma par dzīves jegu nu protams kartīgi visu izlasiju un izdomāju ielikt spokos ceru ,ka patiks 
Jau no senatnes cilvēku prātus ir nodarbinājis jautājums par dzīves jēgu. Par tās jēgu vai bezjēdzību spriež katrs cilvēks pats konkrētā dzīves situācijā. Arī mūsdienās cilvēkiem ir pārāk daudz laika un brīvības izvēlēties. Līdz ar to arvien biežāk tiek uzdots tas pats jautājums par dzīves jēgu. Tās nav domas par jēgu vispār, bet gan par katra atseviš;ka indivīda dzīves jēgu konkrētā brīdī.
Pasaulē pazīstamais eksistenciālās psiholoģijas pārstāvis, psiholoģijas un psihoterāpijas speciālists profesors Viktors Frankls ir pētījis cilvēkam svarīgās problēmas: dzīves un nāves jēga, mīlestības un ciešanu jēga, brīvības un atbildības u.c. dzīves jomas
Viktora Frankla teorijas pamatā ir 3 principi
Dzīvei neapšaubāmi ir jēga
Cilvēks vienmēr tiecas pēc jēgas
katram ir iespēja izvēlēties
Pēc V.Frankla domām, mācība par dzīves jēgu pieejama katram cilvēkam neatkarīgi no dzimuma, vecuma, intelekta, rakstura, vides un reliģiskās pārliecības.
Cilvēks varētu mācīties izprast dzīvi un iegūt pārliecību par savām spējām un iespējām.
Bieži domājam nopietni un cenšamies atbildēt uz jautājumiem:
Ko mēs dodam dzīvei?
Ko mēs ņemam no pasaules?
Pozīcija kuru mēs ieņemam atbilstošos apstākļos un nevaram mainīt.
Pēc V.Frankla atziņas, jautājums nav par dzīves jēgu vispār, bet gan par konkrētu dzīves jēgu noteiktai personībai noteiktā laika brīdī.Dzīves jēga ir klasificēta atbilstoši 5 parametriem
1. Dzīves jēga
Tā ir cilvēka pārliecība par to, ka viņam ir kam dzīvot. Tā ir apziņa, ka viņa priekšā stāv svarīgs uzdevums.
2. Nāves jēga
Nāve ir robeža, taču tā neeksistē "pati par sevi"-nāve ir atkarīga no priekšstata par to, savukārt priekšstats atkarīgs no kultūras, kurā cilveks dzīvo. Nāve kā dzīves robeža stimulē mūs dzīvot, turklāt piepildīti. Tapēc nav vajadzīga nekāda fiksācija uz nāvi, ir vajadzīga robe;zas apziņa. Nevis lai dzīvi atstātu novārtā, bet lai ro patiesi dzīvotu, kamēr tā turpinās. Filozofēt nozīmē dzīvot šīs robežas apziņā.
Nāve nav kā rotaļa kā to parāda filmās vai spēlē
3. Darba jēga
Par dzīvi esam atbildīgi, un jāatbild mums ir nevis ar vārdiem, bet gan ar darbiem, ar visu savu darbību. Darbs pats par sevi nerada cilvēku vajadzīgu un neaizvietojamu, tas tikai dod iespēju viņam tādam kļūt.
4. Ciesanu jēga
Piepildot jēgu, kas ietverta ciešanās, mēs realizējam cilvēcisko cilvēkā. Mēs iegūstam briedumu, mēs augam, mēs pāraugam paši sevi. Tieši tur, kur mēs esam bezpalīdzīgi un mums ir laupīta ticība, un mūsu spēkos nav iespējams mainīt situāciju- tieši tad mēs sajūtam nepieciešamību mainīt paši sevi.
Ciešanām ir jēga ja tu pats kļūsti cits (savādāks).
(J.Bekons)
5. Mīlestības jēga
Mīlestība- savstarpējās attieksmes garīgā līmenī, otra cilvēka pārdzīvojums vīna neatkartojamība un unikalitāte, viņa dziļākās būtības izziņa. Mīlestība un tikai mīlestība ir spējīga redzēt cilvēku visā neatkartojamība ka absolūtu individualitāti, kāds vīņš ir. Mīlestība nevis cilvēku dara aklu, bet redzīgu, spējīgur edzēt vērtības.
Nespēja saskatīt dzīves jēgu rada cilvēkā stāvokli, kuru V.Frankls nosaucis par eksistenciālo vakuumu jeb tukšuma izjūtu. Cilvēks ir atbildīgs par to, kā viņš īsteno savas dzīves unikālo jēgu. Īstenojot dzīves jēgu, cilvēks īsteno pats sevi.
Nu pirms pirms beigsu šo rakstu grību vēl pateikt vienu teikumu
Jēgu nevar iedot, to nevar izgudrot, to var tikai atklāt.
(V.Frankls)
Ļoti ceru kšis raksts jums patika un piedodiet ka esmu kādu kļudu ielaidis jo kļūdīties taču ir cilvēciski
