Ir pieņemts uzskatīt, ka alus mīļotājiem agri vai vēlu izveidojas "alus tulzna", tas ir, iespaidīgu izmēru vēders. Mērena alus lietošana ikdienā neizraisa svara palielināšanos. Vēl vairāk - izrādās, ka, aizstājot ēdienkartē ogļūdeņražus ar alkoholu, var pat novājēt. Problēma bieži vien slēpjas uzkodās, kas parasti mēdz būt ar augstu kaloriju saturu - picas, hotdogi, riekstiņi, kartupeļu čipsi, ķiploku grauzdiņu, kas gatavoti eļļā utt.
Ja alu lieto normas robežās, tas nemaz nav kaitīgs. Alū ir augsts B1, B2, PP vitamīnu saturs. Alus ir vienīgais alkoholiskais dzēriens, kas satur apiņu rūgtvielas, kas stimulē kuņģa sulas izdalīšanos un nomāc alkohola nevēlamos efektus. Apiņu ekstraktvielām piemīt nomierinoša, sāpes remdējoša un pat dezinficējoša iedarbība.
Mērena alus dzeršana (aptuveni 500 ml dienā) samazina varbūtību saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām, labvēlīgi ietekmē nieres, neļaujot tur veidoties nierakmeņiem. Karstā laikā izdzert kausu vēsa alus ir ne vien patīkami, bet arī veselīgi. Ar baudu izdzertais putojošā dzēriena kauss labvēlīgi ietekmē ādas un matu stāvokli, uzlabo apetīti un ir ideāls produkts vitamīna satura ziņā. Taču alus dzeršanai ir jāzina mērs. Atliek pārkāpt kādu robežu - un iestājas pretējs process - praktiski jebkura orgāna, sevišķi sirds un aknu noārdīšanās. Kā atrast šo robežu? Pēc zinātnieku domām, šo robežu nepārkāpj tie, kuri dienā izdzer ne vairāk par puslitra lieluma alus kausu. Mērena alus dzeršana samazina arī asins sarecēšanu un samazina holesterīna līmeni.
