Diseldorfas vampīrs52

Kad Peteram bija 13 gadi, viņš saprata, ka ļoti forši ir pārgriezt aitām rīkli. Lai arī cilvēki bija šokā par zēna izdarībām, viņš joprojām bija mazs zēns. Tomēr ilgi viņa izdarības nesodītas nepalika un 15 gadu vecumā viņš pirmo reizi nonāca aiz restēm. Pirmajā reizē gan tikai par zādzību. Kā vēlāk atzina pats Kurtens, pirmo slepkavību viņš veica 1899. gada novembrī, seksa laikā nožņaudzot kādu sievieti. 20. gadsimta pirmo desmitgadi viņš vairāk atradās aiz restēm nekā brīvībā, bet tas neliedza viņam atgriezties uz slepkavību takas tiklīdz tika atgūta brīvība.

1921. gadā viņš satika savu “mūža mīlestību”. Tā kā viņa bija nogalinājusi vīrieti, kurš bija viņu krāpis, Kurtens redzēja šajā sievietē sev līdzīgu, tāpēc tā bija iespējams vienīgā dzīvā būtne, kuru viņš cienīja un nealka nogalināt, lai kārtējo reizi gūtu baudu no nāves un asinīm. Un tomēr viss šo abu cilvēku attiecībās tik gludi negāja, jo Peters saņēma kurvīti, lūdzot sievietes roku. Tas gan mainījās, kad Kurtens piedraudēja viņai ar nāvi.

1925. gadā pāris pārcēlās no Ķelnes uz Diseldorfu, kur kļuva par vietējo iedzīvotāju lielāko biedu un šausmām. Turpmāko piecu gadu laikā viņš uzbruka 10 sievietēm un izraisīja 17 ugunsgrēkus, cerībā ka mājās kāds atrodas un ugunsgrēkā ies bojā. Vēl jo vairāk, viņam patika pēc uzbrukuma dzert savu upuru asinis, tādējādi iegūstot no vietējiem jaunu iesauku – “Diseldorfas vampīrs”.

“Diseldorfas vampīrs" tika apturēts tikai 1930. gada 14. maijā, kad viņš apvārdoja savu kārtējo upuri, 21 gadu veco Mariju Budliku. Pēc kaislīgas nakts viņš solīja meiteni aizvest uz pilsētu, bet pusceļā apstādinājis automašīnu, bija gatavs viņu nogalināt, bet nesaprotamu iemeslu dēļ to nedarīja, vien pajautājot meitenei, vai viņa atcerās, kur viņš dzīvo. Saņēmis noraidošu atbildi, viņš Budliku palaida vaļā. Kā izrādījās vēlāk, tā bija viņa liktenīgā kļūda, jo meitene bija samelojusi un uzveda policiju uz nežēlīgā slepkavas pēdām.

1931. gada 13. aprīlī notika Kurtena tiesas prāva. Tiesai bija nepieciešamas vien 90 minūtes, lai viņš tiktu atzīts par vainīgu 9 slepkavībās un virknē dažādu citu noziegumu, saņemot nāvessodu – galvas nociršanu. 1931. gada 2. jūlijā, dodoties uz nāvessoda izpildi, viņa pēdējie vārdi bija – “Ceru, ka dzirdēšu plūstot savas asinis”.

Visi eksperti bija pārliecināti, ka Kurtena smadzenēm bija kādas anomālijas, lai jau bērnībā varētu izveidoties tik zvērīgs cilvēks, tāpēc viņa smadzenes tika paņemtas pētniecībai, bet galvaskauss tika mumificēts, vēlāk to iegādājoties slavenajam “Ripley’s Believe It or Not” šova veidotājiem. Lūk, arī diezgan ekskluzīvi autentiskā Kurtena galvaskausa kadri. Tāpat, balstoties uz šiem notikumiem, ir veidota Frica Langa filma "M".