Dinozauri9

Pirmo reizi dinozauru kaulus atrada 1770.gadā Sentpjēra kalnā, Meistrihtē, Holandē. Cilvēkiem par šādu neredzētu dzīvnieku kauliem radās pretrunīgas izjūtas. Baznīca noliedza šādu dzīvnieku esamību, jo neatrada Bībelē tam pamatojumu. 1820.gadā

Angļu ārsts Gideons Mantels atrada divu veidu dinozauru kaulus. Viņš tos nosauca: Megalozaurs

un Iguanodons. 1841.gadā Dr.Ričards Ovens izgudroja šiem neparastajiem zvēriem kopēju terminu – „Dinozaurs” jeb „drausmīgā ķirzaka”.

Lielākais dinozaurs – brahiozaurs bija 12 m augsts un 25 m garš – kā mūsu lielākais dzīvais zīdītājs – zilais valis. Vispār dinozauri pēc lieluma bija ļoti dažādi. Bija maziņi dinozauri – vistas lielumā, bet vidējais dinozauru lielums bija ponija augumā. Skolas grāmatas un televīzija saka, ka tie dzīvojuši pirms miljoniem gadu Bet vai tiešām? Dinozauru kaulus neatrod kopā ar datētu etiķeti – evolucionistu datējumi ir tikai minējumi. Pie tam Čārlza Darvina grāmatā par evolūciju ir vairāk nekā 50 reižu minēts vārds VARBŪT.

Kristieši tic, ka Bībeli sarakstījuši cilvēki, kurus inspirējis Dievs. Zinātnieki ‘kreacionisti’ tic, ka pasauli un visu, kas tajā, radīja Dievs. Ir zinātnieki, kas tic, ka Dievs radīja dzīvību, bet tad lika tai attīstīties evolucionāri,tomēr tas nav pamatoti, jo senebreju valodas gramatika, kādā aprakstīta radīšana, nepieļauj citu domu kā vien 6 diennakšu ilgu radīšanu. Bībelē ir sīki aprakstīta ģenealoģija – no Ādama līdz Kristus dzimšanai. Ja saskaita ģeneoloģijā pieminētos gadus kopš Ādama radīšanas līdz Kristus piedzimšanai un vēl pieskaita 2000 gadus līdz mūsdienām, sanāk, ka Zeme ir aptuveni 6 000 gadu veca!

Evolucionisti tic pārejas stadijām no vienas sugas uz otru, taču 150 gadu lakā nevienam dinozauram nav atrastas nekādas pārejas formas. Tas ir evolūcijas trūkstošais posms. Visi atrastie dinozauri ir 100 % dinozauri.

Bībelē teikts, ka Dievs visu savu radību novērtēja kā ļoti labu. Tāpēc ir skaidrs, ka visi dzīvnieki, tai skaitā dinozauri bija zālēdāji. Tad Ādams sacēlās pret Dievu. (1 Mozus 3:1-7; Romiešiem 5:12) Tā rezultātā Ādams un visi viņa pēcnācēji zaudēja tiesības dzīvot pilnīgā pasaulē. Pirms grēkā krišanas nāve neeksistēja. Bet tad Dievam nācās atņemt grēcīgajiem cilvēkiem mūžīgo dzīvību, lai ļaunums nebūtu mūžīgs. Tomēr Dievs arī apsolīja, ka, pateicoties Kristus nopelnam, katrs, kas Viņam ticēs, šo dzīvību reiz atgūs. Kad pasaulē ienāca grēks, viss pārvērtās. „Un skatīja Dievs to zemi, un redzi, tā bija samaitāta, jo ikviena radība savu ceļu samaitāja uz zemes.” (1 Mozus 6:12) Ikviena radība – šie vārdi attiecas arī uz dzīvniekiem. Sātans, kas bija izvīlis Ādama tiesības valdīt pār zemi, iejaucās dzīvnieku ģenētikā, radot asinskārus monstrus. Pastāv kāda interesanta rāpuļu īpatnība – tie nekad savas dzīves laikā nepārstāj augt. Ņemot vērā Bībelē aprakstīto, ka Ādama mūžs iesākumā bija vairāk nekā 900 gadi, domājams, arī dzīvnieki tolaik dzīvoja ilgāk, tādējādi iegūstot milzīgus apmērus. “Tad Dievs sacīja Noasam: “Ikvienas radības gals nāk Manā priekšā; jo zeme ir pilna varas darbu, ko tie dara; tādēļ Es viņus izdeldēšu kopā ar zemi.” (1 Mozus 6:13) Noass sludināja par grēku plūdiem 120 gadu. Ikviens bija aicināts glābties, bet cilvēki neklausījās. Beigās šķirstā iegāja tikai Noass un viņa ģimene, kā arī visi dzīvnieki pa pāriem. Dievs teica, ka šķirstā jāņem VISI dzīvnieki, tātad – arī dinozauri. Iespējams, no milzīgajiem dinozauriem, Dievs atsūtīja to mazuļus, kas daudz vietu neaizņēma Pie tam, iespējams, nepastāvēja vairāk par 50 dinozauru šķirņu – visas pārējās ir to krustojumi. Tāpat kā ir daudz un dažādu suņu šķirņu, bet visi pieder pie vienas – suņu sugas. Un tā, cilvēki un zvēri iegāja šķirstā...bet ārā palikušie aizgāja bojā. Grēku plūdi norisinājās pirms aptuveni 4 500 gadiem. Šādas ātras apbedīšanas rezultātā, mēs tagad varam atrast dinozauru fosilijas.

Lai arī baznīcas kalpi noraidīja dinozauru eksistenci, jo to nevarēja pamatot Rakstos, Bībelē mēs tomēr varam atrast liecību, ka dinozauri dzīvoju pēcplūdu pasaulē. Lūk kas rakstīts vienā no senākajām Bībeles grāmatām – Ījaba grāmatā: „Bet palūko, te ir behemots, ko Es esmu radījis tāpat kā tevi! Tas ēd zāli kā katrs vērsis. Bet palūko, kāds tam ir spēks viņa gurnos un to stiprumu, kāds viņa ķermenī! Tas labprāt izstiepj taisnu un stingru savu asti kā ciedru koku, un viņa lielu dzīslas ir cieši sapītas cita ar citu. Viņa kauli ir kā varā lietas caurules, viņa ģindenis kā izkalti dzelzs stieņi.” (Ījaba (40:15-18) „Pat vareni upes uzplūdi neiedveš viņam bailes: viņš paliek paļāvīgā mierā arī tad, ja viņam pat visa Jordāna mutē smeltos.” (Ījaba 40:23) Ir cilvēki, kas apgalvo, ka tas ir rakstīts par ziloni vai nīlzirgu. Bet to astes nemaz neatgādina ciedras koku. Tas drīzāk atgādina brahiozauru.