Mūsu planētas vēsture ir pārpilna ar pārsteidzošām mīklām un paradoksiem. Ar viena cilvēka dzīvi ir par maz, lai tās visas atminētu. Šeit ir tikai dažas no tām.
Desmit artefakti, kas mulsina zinātniekus27
Mjanmas stūpa.
Šī 7 metrus augstā budisma kulta celtne atrodas milzīga ieapaļa akmens augšpusē, kurš savukārt atrodas kalna smailē. Visus mulsina akmens novietojums – tas bez redzamiem stiprinājumiem it kā karājas gaisā uz pašas klints malas. Akmens ļoti slikti pieguļ pie klints pamata, to var izkustināt ar vienu pirkstu. Runā, ka zem akmens var izvilkt virvi. Rodas jautājums – kā tas tur turas???
Džulsruda kolekcija, Meksika.
Voldemārs Džulsruds vācis šo kolekciju kopš 1944.gada, izdarot rūpīgus izrakumus. Šobrīd kolekcijā jau ir 37 tūkstoši artefaktu. Interesanti, ka kolekcijā nav neviena eksemplāra, kas atkārtotos, un 2500 figūriņas attēlo dinozaurus. To daudzveidīgums pārsteidz – šeit ir gan tādi eksemplāri, kurus zinātne jau pazīst, gan tādi, kurus zinātnieki nespēj identificēt, piemēram, spārnoti dinozauri-drakoni. Nav ne mazākās saprašanas, kas veidojis šīs figūriņas, bet viens ir skaidrs – mēs ļoti maz zinām par dzīvniekiem, kas kādreiz apdzīvoja šo planētu.
Abidosas hieroglifi, Ēģipte.
Vēl XIX gs arheologi uz vienas no tempļa sijām atklāja šo uzrakstu. Toreiz viņi nespēja to atšifrēt. Toties patreiz zinātnieki ir paskatījušies uz šo uzrakstu no cita skatu punkta. Tā vien izskatās, ka klintī ir izkalti modernā kaujas aprīkojuma attēli – tanks, helikopters, lidmašīna. Kā tas var būt, vēl joprojām ir atklāts jautājums. Vairāki eģiptologi uzskata, ka šie attēli veidojušies nejauši, mēģinot vienu attēlu pārtaisīt par citu.
Kausu līdzenums, Laosa.
1000 metrus virs jūras līmeņa pa pauguru virsotnēm guļ izmētāti milzīgi akmens toveri, lielākais no tiem sver 6 tonnas. Tie veidoti no akmens, kādu šajās vietās neatrast. Par tiem nekas nav zināms. Neviens nezin, no kurienes un kā tie tur nokļuvuši. Daži zinātnieki domā, ka aizvēsturiskie cilvēki tajos glabājuši rīsus un vīnu. Taču visas versijas par toveru pielietojumu ir visai šaubīgas un nepārliecinošas. Zināms tikai tas, ka šie milzu trauki tur guļ vismaz 2500 – 3000 gadus.
Ikas melnie akmeņi, Peru.
Pirmās liecības par šo melno akmeņu atradumiem attiecināmas jau uz XVI gs. Doktors Havjers Karrera 40 gadu laikā savācis veselu kolekciju. Tā ir savdabīga bibliotēka, kas sastāv no akmeņiem, uz kuriem attēlotas visdažādākās sadzīves scēnas, zvaigznes, kosmosa izpētes instrumenti, lidojoši aparāti, ķirurģiskas operācijas, Zemes un citu planētu kartes, kā arī kalendārs. Uz viena no akmeņiem attēlots cilvēks jāšus uz triceratopsa, pie tam uz dzīvnieka muguras attēlota seglu sega, bet pats cilvēks smēķē pīpi. Dabiski, ka tādi zīmējumi ir pretrunā ne tikai ar oficiālo vēsturi, bet arī ar veselo saprātu. Vai tiešām cilvēki būtu dzīvojuši vienā laikā ar dinozauriem un pat tos domesticējuši?
Kosmonauti skafandros.
Lielu skaitu zīmējumu un figūru, dažāda vecuma un atrastas dažādās vietās, traktē kā skafanros tērptu kosmonautu attēlojumu. Var, protams, norakstīt visu uz mākslinieka fantāziju, tomēr reizēm vērojamas apbrīnojamas sakritības.
Ēģiptiešu hieroglifi Austrālijā.
Šie noslēpumainie hieroglifi ir neatņemama austrāliešu folkloras sastāvdaļa, taču neviens nezin, kas tos rakstījis un kā tie cēlušies. Pati hieroglifu eksistence nebūtu arī nekas dīvains, taču ir noskaidrots, ka tie ir tieši seno ēģiptiešu hieroglifi. Kā tie te nokļuvuši, ir mīkla.
Zīmējumi labības laukos.
Zinātnieki uzskata, ka šie zīmējumi ir cilvēku roku darbs. Un tiešām, lielāko daļu no tiem ir izveidojuši jokdari. Tomēr daži no tiem atšķiras ar apbrīnojamu matemātisku precizitāti un sarežģītību, kā arī tikuši izveidoti ārkārtīgi īsā laikā, kas cilvēkam nebūtu pa spēkam. Pie tam zīmējumi labības laukos nebūt nav pēdējo gadu „modes kliedziens”, tie ir fiksēti pat simts un vairāk gadus atpakaļ. Piemēram, Ķīnā dažos rajonos zemnieki no akmeņiem veido analoģiskus zīmējumus jau tik sen, ka pat nevar pateikt, cik veca ir šī tradīcija. Bet Anglijā līdzīgi zīmējumi ir pat uz aizvēsturiskajiem megalītiem. Šie fakti arī būtu jāņem vērā.
Baltā piramīda, Ķīna.
Amerikāņu pilots Džeimss Gausmans bija pirmais, kurš atrada šo piramīdu Otrā pasaules kara beigās, un tā bija vienkārši milzīga! Tās augstums ir apmēram 300 metri – divreiz vairāk, nekā Heopsa piramīdai. Gausmans rūpīgi izpētīja piramīdu. Ar juveliera precizitāti izstrādātās gigantiskās plāksnes rūpīgi novietotas un piedzītas viena pie otras. Nav zināms, kādus darbarīkus lietoja senie ķīnieši, kā pārvietoja smagos blokus un uzcēla tos 300 metru augstumā. Nav zināms pat tas, kas vispār būvējis šo piramīdu. Ķīnas valdība ārvalstu zinātniekus nelaiž piramīdai pat tuvumā.
Senā karte, Ķīna.
Šo karti kādā Šanhajas senlietu veikaliņā 2001.gadā nopirka ķīniešu kolekcionārs Ljū Gans par nieka 500 dolāriem. Tā tiek datēta ar 1763.gadu, bet tajā ir kāds teikums, kas padara šo karti ļoti interesantu: „Šo karti zīmējis Mo Ji Tongs, Cin dinastijas pavalstnieks, imperatora Gun Li valdīšanas laikā 1763.gadā pēc 1418.gadā zīmēta oriģināla”. Tas ir 74 gadus pirms Kolumba ierašanās Jaunajā Pasaulē, bet ķīniešu kartē jau atzīmētas abas Amerikas, pie tam atzīmētas abas kontinentu robežas, gan austrumu, gan rietumu.