Meksikas un Centrālamerikas priesteri kakao pupiņas pasniedza kā veltījumu dieviem un kakao dzērienu izmantoja svētajās, reliģiskajās ceremonijās. Nereti to dēvēja par dievu ēdienu. Tas tikai apliecina to, ka jau izsenis, t.i., aptuveni 1500 g.p.m.ē., tika atklāta savdabīgā šokolādes ietekme uz cilvēka organismu.
Vārds "šokolāde" cēlies no acteku vārda čokolatl - rūgtais ūdens, ar ko acteki apzīmēja kakao dzērienu. Jāsaka, ka ilgus gadsimtus ar šokolādi saprata tieši rūgtu, tumši brūnu un biezu dzērienu, nevis konfektes vai tāfelītes.
Šokolādes iedarbība uz cilvēka prātu un ķermeni tika pētīta sen, un viens no pirmajiem fiksētajiem pētījumiem publiskots 1653.gadā Francijā. To veicis slavenā kardināla Rišeljē brālis Bonavontura Di Aragon. Viņš sīki aprakstījis šokolādes iedarbību uz cilvēka organismu un atklājis tās nomierinošo, relaksējošo un gremošanu veicinošo funkciju
Sākotnēji šokolādes bauda bija pieejama tikai turīgiem cilvēkiem no augstākiem sabiedrības slāņiem, kaut vai tāpēc, ka no D Amerikas uz Spāniju un vēlāk uz pārejām Eiropas valstīm ievestais kakao pulveris bija diezgan ievērojamā cenā.
Šokolādes sastāvā ir viela – teobromīns, kas cilvēkam sniedz baudu, laimes izjūtu un uzlabo garastāvokli.
Par šo baudas veicināšanas funkciju viduslaikos satraucās kristīgās baznīcas pārstāvji un prasmīgus šokolādes pagatavotājus, kā arī lietotājus un garšas teicējus saistīja ar grēcīgām izdarībām un dekadentismu.
Arī mūsdienās ārsti un zinātnieki šokolādi rekomendē noguruma likvidēšanai un garastāvokļa uzlabošanai. Kā zināms, apmierinātam, priecīgam cilvēkam slimības met līkumu.
Lai gan šokolādes ēšana reizēm tiek uzskatīta par kaprīzu sieviešu prieciņu, tam ir zināms pamats – šokolāde palīdz sievietēm pārvarēt pirmsmenstruālo sindromu, sāpes un depresiju.
Īstenībā rūgto jeb tumšo šokolādi derētu regulāri baudīt ikvienam, jo apēdot nedaudz šokolādes ik dienas, tavs prāts darbosies daudz labāk. Šokolāde palīdz apasiņot smadzenes. Ne velti pastāv uzskats, ka studentiem jāēd šokolāde eksāmenu sesijas laikā, kad it īpaši nepieciešams mazināt stresu un palielināt prāta asumu.
Austrālijas pētnieku grupa pēc virknes pētījumu veikšanas paziņoja, ka viena šokolādes tāfelīte (100 grami) un glāze sarkanvīna (150 ml), ja to lieto ik dienu, spēj paildzināt cilvēka mūžu par veseliem 6 gadiem.
Šokolāde tiek pagatavota no kakao pulvera, kakao sviesta, pievienojot cukuru un to visu papildinot ar krējuma vai piena pulveri, riekstiem, rozīnēm vai citām sastāvdaļām. Jo lielāks % kakao pulvera šokolādē, jo tā ir rūgtāka un, kā zināms, iedarbīgāka.
Tomēr jāpatur prātā, ka šokolāde ir našķis un nevis ēdiens. Tā lēnām jāizgaršo, izbaudot gan šokolādes neatkārtojamo garšu, gan vienlaikus tonizējošo un nomierinošo iedarbību. Mūsdienās šokolādes izgatavojumu klāsts ir tik plašs, ka var apmierināt visizlepušākā gardēža garšas kārpiņas.
Arī no šokolādes var iestāties atkarība, šādus cilvēkus mēdz saukt par šokoholiķiem! Ahā, to gan esmu sevī novērojusi, labāk atsakos no viena gabaliņa šokolādes, jo saprotu, ka pretējā gadījumā zibenīgi radīsies vēlēšanās noēst veselu tāfelīti vai iztukšot asorti konfekšu kasti, pārkožot un atklājot aizvien jaunas garšas buķetes.
Savukārt psihologi apgalvo, ka šokolādes tāfelītes turēšana pa rokai ir lielisks līdzeklis, kā uzlabot komunikāciju. Sarunas partnerim piedāvātais šokolādes gabaliņš mēdz darīt īstus brīnumus.
