Dahavas nāves ekspresis52

Daži izdzīvojušie pastāstīja, ka šis brauciens visā ceļa garumā bija salīdzināms ar elli zemes virsū. Cilvēkiem nebija ne ūdens, ne pārtikas, viņi tika sisti un šauti. Gadījumos, kad no gaisa apšaudi uzsāka sabiedroto karaspēka lidmašīnas, vācu kareivji devās slēpnī, kamēr visi vilciena pasažieri bija iesprostoti vagonos, saņemot visas lodes uz sevi.

Lai arī skaitļi dažādos avotos bieži vien nedaudz atšķiras, kara tribunālā uzrādītie skaitļi vēstīja, ka vilciena vagonos tika atrasti 2310 līķi. Tomēr nav šaubu, ka šis bija tikai viens no vilciena reisiem. Tiek lēsts, ka šādā veidā no Būhenvaldes uz Dahavu tika transportēti vairāk nekā 10 tūkstoši ieslodzīto. Var pilnīgi droši teikt ka lielākā daļa neizdzīvoja.

Ir liecības par to, ka bez brīdināšanas tika nošauti visi, kuri centās bēgt, tādējādi daudzi līķi tika atrasti dzelzceļa malā netālu no galastacijas. Tomēr iespējams, ka bēgšanas mēģinājums bija labāks variants nekā mokas vagonos. Daudzi mira pat no savu draugu rokas, kad kāds, piemēram, badā centās apēst maizi, kuru draugs bija paglabājis vēlākam laikam. Vagonu pasažieri nogalināja viens otru pārtikas dēļ. Vēl jo vairāk, veicot līķu ekspertīzi, tika konstatētas kanibālisma pēdas. Bads bija pietiekoši liels, lai nogalinātu savu biedru un ēstu viņa miesu.

ASV leitnants, kura cilvēki uzgāja šo vilcienu, atzina, ka savā militārista karjerā ir redzējis gabalos sarautus cilvēkus un asinspirtis, bet kaut ko tik necilvēcīgu kā Dahavā redzēto viņš savā mūžā vēl nebija pieredzējis. Tās bija šausmas, kuras viņa kareivju acu priekšā stāvēs visu mūžu.

Kara tribunāla priekšā par šiem nodarījumiem stājās Hanss Mērbahs, kurš bija atbildīgs par “Nāves ekspreša” reisiem. Tiesā pret viņu liecināja vairāki izdzīvojušie, kuri savām acīm bija pieredzējuši Mērbaha ļaunumu. Viņi pastāstīja, ka redzējuši kā Mērbahs ne tikai devis pavēles nogalināt, bet arī pats nošāvis vairāk nekā 10 ieslodzītos. Tāpat viņš sācis šaut uz civiliedzīvotājiem toreizējās Čehoslovākijas pilsētā Pilzenē, kuras iedzīvotāji, uzzinot par šī vilciena pieturu viņu pilsētā, bija atnesuši novārgušajiem cilvēkiem pārtiku. Tas daudziem maksāja dzīvību. 1949. gada 14. janvārī Hansam Mērbaham tika izpildīts nāvessods.