Tiesnesis Džovanni Falkone veltīja savu mūžu cīņai pret mafiju un samaksāja par to ar savu dzīvību. Šā gada 23. maijā Itālijā pieminēja viņa nāves 19. gadadienu.
Džovanni Falkone piedzima 1939. gada 18. maijā Palermo, Sicīlijā. Jaunībā viņam bija izvēle – kļūt vai nu par ārstu, vai par juristu. Viņš izvēlējās pēdējo.
Pašā 80.-to gadu sākumā Falkone jau bija kļuvis par nenogurdināmu cīnītāju pret „Cosa Nostra”, kuras vara tobrīd bija gandrīz neierobežota. Tiesneši, politiķi, valsts amatpersonas varēja tikt nošauti visu acu priekšā, esošie likumi brīžam vairāk traucēja nekā palīdzēja, trūka arī efektīvu metožu mafijas apkarošanai. Falkone piedāvāja tādu šodien pašsaprotamu, bet tiem laikiem inovatīvu metodi kā sekošanu naudas plūsmai.
Par Falkones mūža lielāko darbu kļuva „Maxi Trial”. Tā kļuva iespējama pēc mafijas locekļa Tomaso Bušetas aizturēšanas. Bušeta vēlējās atriebties mafijai par divu savu dēlu nogalināšanu, tādēļ lauza klusēšanas zvērestu un atklāja Falkonem ne tikai mafijas locekļu vārdus un izdarītos noziegumus, bet arī sniedza daudz vērtīgas informācijas par mafiju kā tādu.
„Maxi Trial” sākās 1986. gada 10. februārī un noslēdzās 1987. gada 16. decembrī. Prāvā bija 474 apsūdzētie, no kuriem notiesāja 360.
Kā atlīdzība par palīdzību Bušetam tika piešķirta jauna identitāte un viņš kļuva par liecinieku aizsardzības programmas dalībnieku. Tas bija iespējams pateicoties Falkones ierosinātiem grozījumiem likumdošanā, kuru mērķis bija mudināt mafijas locekļus sadarboties ar tiesībsargājošajām instancēm, pretī piedāvājot nenonākšanu aiz restēm. Bušeta pārcēlās uz dzīvi ASV un veica plastisko operāciju, lai viņu vairs nebūtu iespējams pazīt. Reizēm viņš sniedza intervijas TV kanāliem, bet viņa seja vienmēr tika izpludināta.
Pēc „Maxi Trial” Falkone saprata, ka ir kļuvis slavens un... nolemts. „Mana nākotne ir paredzama: kādu dienu mani ķers mafijas raidīta lode. Vienīgais ko es nezinu – kad tas notiks,” viņš reiz teica.
1992. gada 23. maijā Falkone bija ceļā no Palermo lidostas uz Palermo pilsētu. Mafija zināja par tiesneša ierašanos pilsētā un sagaidīja viņu ar zem šosejas izvietotām sprāgstvielām. Bojā gāja ne tikai Falkone, bet arī viņa sieva Frančeska Morvillo un miesassargi Roko Dičillo, Antonio Montinaro un Vito Šifani. Sprādziens bija tik spēcīgs, ka to reģistrēja vietējie zemestrīču kontroles monitori.
Falkones slepkavību pasūtīja Salvatore Rīna, viens no varenākajiem Sicīlijas mafijas locekļiem. Tiesneša nāvi viņš atzīmēja ar ballīti un šampanieti.
Falkones darbu centās turpināt viņa labākais draugs, tiesnesis Paolo Borselīno, taču viņš Falkoni pārdzīvoja tikai par nepilniem 2 mēnešiem: 1992. gada 19. jūlijā Borselīno gāja bojā bumbas sprādzienā. Kopā ar viņu gāja bojā arī pieci viņa miesassargi. Arī šo slepkavību bija pasūtījis Rīna.
Borselīno bēres gandrīz pārvērtās masu nemieros. Sērojošie vienkāršie sicīlieši, kuriem mafija bija apriebusies jau sen, uzbruka valdības pārstāvjiem, kuri nebija spējuši pasargāt Falkoni un Borselīno. Itālijā aizsākās lielākā pret mafiju vērstā kampaņa pēdējo desmitgažu laikā. Uz Sicīliju nosūtīja tūkstošiem militārpersonu. Vairāki simti mafijas locekļu paši piedāvājās liecināt. Trešdaļa Itālijas valdības nonāca izmeklēšanas uzmanības lokā aizdomās par viņu iespējamo saistību ar mafiju. Kristīgo demokrātu vadītā valdība sabruka un pret toreizējo premjerministru Džulio Andreoti tika ierosināta krimināllieta par sadarbošanos ar mafiju. Andreoti visas apsūdzības noliedza.
1993. gada 15. janvārī tika arestēts Salvatore Rīna. Šobrīd viņš turpina izciest mūža ieslodzījumu.
Džovanni Falkonem veltītas vairākas filmas. Vienu no tām, „Excellent Cadavers” (1999), vakar noskatījos un iesaku to visiem, kuriem šis raksts likās interesants.
