›

Cilvēku zoodārzi Eiropā 54

778 1

Lai cik tas būtu nepatīkami Eiropas liberāļiem, viņu vecvecāki bija eigēnikas fani.un nēģerus pieskaitīja pie faunas- un cilvēki nokļuva zvērudārzos...

Jau XVI gs nēģeri tika ievesti Eiropā kā eksotika, līdzīgi kā dzīvnieki no jaunatklātajām zemēm- šimpanzes, lamas vai papagaiļi.Līdz XIX gs melnādainie dzīvoja pārsvarā bagāto ļaužu pilīs- neizglītotā tauta viņus nevarēja apskatīt pat grāmatās.Viss mainījās XIX gs vidū, kad lielākā daļa eiropiešu ne tikai iemācījās lasīt, bet gribēja kaut ko eksotisku redzēt arī savām acīm. Visā kontinentā tika atklāti zvērudārzi ar eksotiskiem dzīvniekiem no kolonijām.. Un tajos nokļuva arī nēģeri, indiāņi un pat arābi.Pēdējais nēģeris pazuda no Bāzeles zooloģiskā dārza tikai 1935. gadā un Turīnas- 1936-ajā. Vēl 1958. gadā Briselē Ekspo izstādē beļģi izstādija " Kongolēzijas ciematu ar iedzīvotājiem"

Attaisnojums eiropiešiem varētu būt vienīgi tas, ka daudzi baltie līdz XX gs sākumam godīgi nesaprata- ar ko nēģeris atšķiras no pērtiķa. Zināms gadījums, kad Otto Bismarks atnāca Berlīnes zoodārzā paskatīties uz nēģeri, kurš bija ievietots krātiņā kopā ar gorillu un lūdza parādīt- kur krātiņā atrodas cilvēks.

ХХ gs sākumā nēģeri publikas izklaidei tika turēti Bāzeles, Berlīnes, Antverpenes, Londonas un Varšavas zvērudārzos. Zināms, ka 1902. gadā būri ar nēģeriem Londonas zoodārzā apskatīja 800 000 cilvēku.Kopumā ne mazāk kā 15 Eiropas pilsētās tika demonstrēti cilvēki krātiņos. Visbiežāk ekspozīcija saucās "Etnogrāfiskais ciemats" un voljēros atradās uzreiz vairākas ģimenes. Cilvēki tur staigāja nacionālajos apģērbos un demonstrēja tradicionālu dzīvesveidu- kaut ko raka ar primitīviem darba rīkiem, pina grozus un gatavoja barību uz ugunskura. Šādos apstākļos viņi ilgi nedzīvoja- Hamburgas zvērudārzā 1908- 1912 gadā nomira 27 nēģeri..

izveidot rakstu izveidot testu

Reklāma

Šajā laikā nēģeri tika turēti pat ASV zoodārzos, neskatoties uz to, ka baltie ar nēģeriem tur kopā dzīvoja jau 200 gadus. Tiesa, tur būros turēja pigmejus, kurus amerikānu zinātnieki uzskatīja par puspērtiķiem, kuri ir attīstības stadijā starp pērtiķi un cilvēku. Šis uzskats tika pamatots ar darvinismu. Piemēram, amerikāņu zinātnieki Brenfords un Blūms rakstīja "Dabiskā atlase, ja tai neradītu šķēršļus, pabeigtu izmiršanas procesu. Ja nebūtu verdzības, kas atbalstīja un sargāja nēģerus, viņiem nāktos konkurēt ar baltajiem cīņā par izdzīvošanu. Balto piemērotība izdzīvošanai būtu lielāka. Melnās rases izzušana būtu tikai laika jautājums". Ir saglabājušās ziņas par pigmeju Ota Benga. Sākumā Ota kopā ar citiem pigmejiem tika izstādīts 1904. gada Vispasaules izstādē Sentluisā kā "tipisks mežonis" Pigmejus viņu atrašanās laikā Amerikā pētija tā laika zinātnieki, kuri salīdzināja "barbariskās rases" ar intelektuāli atpalikušiem eiropiešiem garīgās attīstības testos, reakcijā uz sāpēm un tamlīdzīgi, neņemot vērā kultūru atšķirības. Darvinisti rakstīja, ka "viņu attīstības līmenis atbilst paleolīta periodam" Kā augstprātīgi atzīmēja iepriekšminētie Brenfords un Blūms, "Tik apkaunojošs rekords kā tas, ko uzstādīja nožēlojamie mežoņi, nekad netika atzīmēts sporta vēsturē"

Pigmejs Ota faktiski dzīvoja krātiņā. Viņam izsniedza loku un bultas, un lika šaut ar to publikas pievilināšanai. Kad viņam atļāva iziet no mērkaķu būra, kur viņš tika turēts, uz viņu skatījās cilvēku pūlis, bet blakus stāvēja sargs. . New York Times ievadraksts vēstīja: "Bušmenis sēž krātiņā kopā ar Bronks- Parka mērkaķiem". Otu Benges krātiņā iesēdināja vēl papagaili un mērkaķi. 1916. gadā Otu, to visu neizturēja un izdarīja pašnāvību.

Taisnības labad jāatzīmē, ka tolaiku zvērudārzos tika turēti ne tikai nēģeri, bet arī citas primitīvās tautas- polinēzieši, indiāņi, eskimosi. Beigu beigās Nāciju Līgas izplatītās tautu līdztiesības idejas tam visam darīja galu.

Reklāma