...bet daudzu apziņā ir gluži reāli...
Cilvēki, kuri neeksistē38
Šo jauko meiteni sauc Emija Eguči. Viņa nesen nokļuva japāņu popgrupas AKB48 sastāvā- bet! īstenībā viņa eksistē tikai datorā. Viņas tēla izstrādātāji paņēma kaut ko no katra grupas dalībnieka un radušos attēlu uzlika uz meitenes virtuālā maketa.
Viņas dzīves stāstu izdomāt bija vēl vieglāk- meitenei ir 16 gadi, viņa ir dzimusi Saitamas pilsētā netālu no Tokijas, piedalījusies vieglatlētikas sacensībās, viņas pirmo fotosesiju organizēja žurnāls Playboy. Tikai 150 gigabaiti atmiņas un realitāte sajaucas ar virtuālo pasauli, virtuālajiem tēliem iegūstot miesu un asinis...
1927 gadā Džordžijas štata universitātes uzņemšanas komisija pieļāva kļūdu un nejauši aizsūtīja abiturientam Edam Smitam divas reģistrācijas formas vienas vietā. Eds joka pēc aizpildīja otru formu uz izdomāta- Džordža Burdela vārda. Eds pierakstīja "Džordžu" uz visiem kursiem, kurus apmeklēja pats un pat pildīja mācību uzdevumus viņa vietā. Rezultātā Džordžs Burdels sekmīgi beidza studijas. Kad citi studenti atklāja fake, viņi ne tikai nnodeva Edu, bet visādi viņam palīdzēja. Džordža feiks piedalījās II Pasaules karā, uz viņa rēķina bija 12 kaujas lidojumu Eiropā. Viņš sastāvēja bērnu žurnāla direktoru padomē un 2001. gadā tika izvirzīts prēmijai "Gada cilvēks" un saņēma 57% balsu.
Universitātes vadība to uzskata par labāko joku augstskolas vēsturē, un šodien Džordžam ir sava lappuse Facebook- un viņam jau ir 4000 draugu!
Kad Roba Šnaidera komēdija "Dzīvnieks" iznāca uz ekrāniem, uzreiz kļuva skaidrs, ka neko glaimojošu kritiķi par so filmu nerakstīs. Atsauksmes bija tik sliktas, ka filmas sponsora- firmas Sony marketinga daļa izdomāja paši savu kino kritiķi - Deividu Menningu. "Dzīvnieks" bija tikai viena no filmām,kuras viņš nepelnīti cildināja- viņs sajūsminājās par filmām "Neredzamais", "Vertikālā robeža" un "Patriots".
Un tad divi kinomani no Kalifornijas izlasīja šīs recenzijas un iesūdzēja korporāciju tiesā visu kinoskatītāju vārdā, kuri pēc Menninga padoma bija gājuši skatīties šīs filmas. Korporācija Sony neatļāva lietai nonākt tiesā, bet klusi izmaksāja kompensācijas visiem, kas jutās cietuši no fake kinokritiķa.
Tante Džeimama- šīs preču zīmes vēsture, kura pieder kompānijai Kvaker Ots Čikāgā sākas jau 1893 gadā, bet piereģistrēta tika tikai 1937 gadā. Šis tēls ir ņemts no toreiz populārā "Menstrelu šova", kur tante Džeimama bija viens no popularākajiem personāžiem. Pēc nelielas pārveidošanas "Tante Džeimama" kļuva par brendu, pārstāvot solīdas firmas intereses. Aktrise, kura bija attēlota uz firmas produkcijas etiķetēm piedalījās ziedojumu vākšanas kampaņās un viņai pat tika dāvātas Albionas pilsētas atslēgas Mičiganas štatā.
Katrs amerikānis ir redzējis tantes Džeimamas attēlu, iegriežoties pārtikas veikalā, jo tā ir populāra preču zīme vēl šodien. Viņas jaukais smaids un labsirdīgais skatiens ir labākais pamudinājums tiem,kas kaut ko grib nopirkt.
Ķīniešiem gan viņa radīja citas asociācijas- likās jaudīga milzene- un oktogēna un miltu maisījumu, kuru ķīniešu partizāni lietoja spridzināšanā II pasaules kara laikā, viņi sauca par "tantes Džeimamas miltiem"
Allegra Koulmane- izdomāta kinozvaigzne,kuru radīja rakstniece Marta Šerila saviem joku rakstiem žurnālā Esquire 1996. gadā. Lai ilustrētu šos rakstus par kādu Holivudas aktrisi, tika izmantoti modeles Elijas Larteres fotoattēli. V'ēlāk, 2003. gadā, viņa sarakstīja arī satīrisku romānu par Holivudas zvaigžņu dzīvi, kur viņas radītās varones gaitas turpinājās. Laimīgā nejaušība, kas atļāva modelei Elijai Larterei iekļūt žurnālos, kur viņa tēloja aktrisi, palīdzēja viņai pašai uzsākt aktrises karjerui- viņa piedalījās TV šovos un filmējās krietni daudzās filmās. Pēc grāmatas iznākšanas piedāvajumi filmēties lija pār viņu kā lietus- jo priekštats par viņu un Allegru bija saplūdis...
Titānika pasažieris ar līdzīgu vārdu tiešām eksistēja- ir kapakmens, uz kura rakstīts "Dž. Dousons". Tiesa, neviens nezina, vai tas bija Džordžs, Džons vai Džeks, kas viņš tāds bija un cik vecs. Bet- visi,kas ir redzējuši filmu par "Titāniku" viņu redz tādu, kādu viņu nofilmēja Džeimss Kamerons...
Gorillaz- tas ir muzikāls projekts, kuru 1998. gadā radīja britu mūziķis Deimons Albarns un karikatūrists Džeimijs Hjulets. Projekts iekļauj sevī mūziku un milzīgu iedomātu visumu ar virtuālu, komiksu stilā zīmētu grupu. Grupa sastāv no četriem animētiem dalībniekiem: vokālists 2D, Mērdoks Nikolss (basģitāra), Nudls (ģitāra, taustiņinstrumenti un reizēm vokāls) un Rassels Hobss (bungas) . Ar hologrāfiskas projekcijas palīdzību grupa pat piedalījās Grammy balvas pasniegšanā 2006. gadā kopā ar hologrāfisku Madonnu, kura izpildīja savu hītu Hung up. Pirmajās minūtēs ne TV skatītaji, ne skatītaji zālē pat neaptvēra, ka Madonna nav īsta...Kaut arī realajā dzīvē Gorillaz neeksistē, tā tomēr ir īsta grupa!
Hatsune Miku ir vokaloīds. tā ir, programma, kura atļauj imitēt dziedāšanu uz teksta un melodijas pamata. "Vokaloīds" apvieno vārdus "vokāls"- balss- un "androīds", kas iekļauj projekta datorizēto pusi. Lai rastos dziesma, lietotājam jāievada melodija un teksts, un datorprogramma to apvieno ar aktiera jeb dziedātaja balsi.
Hatsune Miku nav vienīgais vokaloīds, bet viņa noteikti ir labākā! Tā kā reālajā dzīvē viņa neeksistē, viņas koncerti ir hologrāfiski. Pirmie Hatsunes Miku ieraksti tika veikti 2007. gadā un jau pirmajās 12 dienās bija 3000 pasūtījumu. Kopā tika pārdoti 60000 eksemplāri, kaut gan šajā virzienā arī 1000 nav slikts cipars.
Viena no koncerna General Mills sastāvā ietilpstošajām pārtikas pusfabrikātu kompānijām Washburn Crosby Company XX gadsimta sākumā saņēma tūkstošiem vēstuļu no firmas klientiem ar dažādiem jautajumiem, kā labāk pagatavot viņu ražotos produktus. Un, tā kā kompānijas menedžeriem bija doma, ka vēstules japadara personiskākas, 1921 gadā pensionētā izpilddirektora uzvārds tika apvienots ar vārdu "Betija" , kurš menedžeriem likās labestīgs un maigs, un ar mākslinieka Neisa Makmeina palīdzību radās koncerna reklāmas seja Betija Krosbija. Tiesa gan, vai visi amerikāņi ir pārliecināti, ka Betija Krosbija ir reāla sieviete un tiek uzskatīta par nakošo nozīmīgāko0 sievieti ASV pēc Eleonoras Rūzveltas. Nākošajos 70 gados Betijas seja vairākas reizes mainījās- viņa 1965. gadā kļuva jaunāka, lietišķāka 1980. gadā, bet 2010 gadā kļuva "multikulturālāka"- tika pie tumšakas ādas krāsas un "etniskāka" izskata.
Gandrīz katrs irv redzējis ASV valdības simbola- tēvoča Sema attēlu. Viņš tiek attēlots kā slaids, vājš, bārdains cilvēks, ģērbts sarkan-balt- zilā uzvalkā. Nokurienes viņš radās? Plakātu ar šo attēlu makslinieks D.M. Flegs nozīmēja no angļu plakāta ar britu lordu Kičeneru, kurš bija radīts trīs gadus agrāk. Viņš tika izmantots, lai aicinātu kareivjus piedalīties abos pasaules karos. Savā plakātā makslinieks Flegs pievienoja kara veterāna Voltera Bottsa raksturīgo žestu. Plakātā ir kaut kas arī no Semjuela Vilsona- pārtikas preču piegādatāja ASV armijai pilsoņkara laikā. Uz kastēm Semjuels Vilsons mēdza rakstīt U.S.- tas ir, United States, bet kareivji atšifrēja uzrakstu pa savam- Uncle Sam. Vietējās avīzes ātri padarīja šo vārdu populāru, un tāds tas ir arī šodien un ir kļuvis par vispārzināmu federālās valdības simbolu. Kaut arī tēvocis Sems tika kopēts no reāliem cilvēkiem, tomēr viņš nekad nav eksistejis.