Kad 2006. gada 21. februārī, Kentas (Kent) grāfistē, vīrieši policistu formas tērpos apturēja Tonbridžas (Tonbridge) bankas menedžeri Kolinu Diksonu (Colin Dixon), kurš devās no darba uz mājām, viņš nodomāja, ka tā ir parasta policijas kontrole. Bez protestiem viņš iesēdās policijas automašīnā ar zilajām bākugunīm, kur Diksnonu gaidīja pārsteigums – viltus likuma kalpi viņu sasēja un aizveda uz pamestu fermu Rietumkentā. Tur viltus policisti iemānīja arī menedžera sievu un astoņgadīgo dēlu. Diksons tika šantažēts ar draudiem nogalināt viņa ģimeni. Jau nākošajā dienā ar viņa palīdzību noziedznieki iekļuva bankā un neitralizēja bankas personālu – 14 darbiniekus. Tādā veidā tika veikta laupīšana, kura ilga nepilnu stundu un kuras laikā laupītājiem bankā nācās atstāt 266 miljonus dolāru, jo tos vairāk nevarēja „iestūķēt” mašīnā. Vēl stunda bija vajadzīga apsardzei, lai izsauktu policiju. Nozagtas tika 53 116 760 sterliņu mārciņas (aptuveni 92,5 miljoni dolāru).
Bagdādes (Baghdad) bankas „Dar Es Salaam” darbinieki 2007. gada 12. jūlija rītā atnākuši uz darbu atklāja, ka bankas durvis nav aizslēgtas, tāpat atvērta ir arī ieeja depozitārijā un trīs bankas apsargi ir pazuduši nezināmās tālēs. Vienīgā versija bija – banku par vairāk nekā 282 miljoniem dolāru aplaupījuši „savi” cilvēki. Tikpat acīmredzams bija arī tas, ka Irākas (Iraq) policija bijusi saistīta ar noziedzniekiem, kura neaizkavēja laupītājus un tiem izdevās pilsētā aizbēgt.
