Toreiz visā PSRS cilvēki pieplaka pie radioaparātiem, lai cauri traucējumiem sadzirdētu kādu "Amerikas Balss" ziņu par Prāgas notikumiem. Arī Latvijā...
Čehoslovākija, 196841
Jau gandrīz gadu Čehoslovākijā notika reformas- likvidēta cenzūra, ir reāla vārda brīvība, ir atvērta robeža ar Rietumiem- fantiski likvidēts čehu KGB- visa pasaule ar aizturētu elpu seko pārmaiņām šajā "dzelzs aizkara" valstī...Un tad pienāca brīdis, kurš bija gan gaidīts, gan negaidīts- 1968.gada 21.augusta naktī Čehoslovākijas radio pārraidīja Komunistiskās partijas Centrālkomitejas prezidija paziņojumu: «Vakar, 1968.gada 20.augustā, pulksten 23.00 PSRS, Polijas Tautas Republikas, Vācijas Demokrātiskās Republikas, Ungārijas Tautas Republikas un Bulgārijas Tautas Republikas karaspēka vienības šķērsoja ČSSR valsts robežu. Tas notika bez republikas prezidenta un parlamenta priekšsēdētāja ziņas. Čehoslovākijas Komunistu partijas prezidijs aicina visus republikas pilsoņus saglabāt mieru un neizrādīt pretestību ienākošajai armijai, jo mūsu valsts robežu aizsardzība šobrīd nav iespējama un uzskata šo aktu par starptautisko tiesību normu rupju pārkāpumu.»
Operācija "Dunaj" bija sākusies. No rīta jau "draugi uz tankiem",kā viņus sauca čehi, bija Prāgā un dumpīgajiem čehiem bija ierādīta viņu vieta.
Kareivji bija apmulsuši, jo viņus sūtīja "apspiest kontrrevolucionāru dumpi", bet nebija nekādu īstu pretinieku. Nekādas organizētas bruņotas pretestības nebija. Pēc atgriešanās poligonos tika izšauta šim pasākumam izsniegtā munīcija.
Pēc Ļeņina hrestomātiskās receptes tika ieņemts pasts un telegrāfs, nogalināti ap100 un ievainoti ap 500 cilvēkiem...un ko tālāk? Viņi redzēja tikai neapbruņotus, miermīlīgi noskaņotus cilvēkus un nekādu kaujinieku. Viņi saskārās ar mierīgu, klusējošu pretestību- tika noņemtas visas ielu nosaukumu plāksnītes, visur tagad bija Dubčeka bulvāris...Un, lai gan likumīgā valsts valdība sēdēja arestēta zem automātu stobriem, bet "veselīgie" spēki slēpās, iemukuši padomju vēstniecībā, situācija bija neskaidra tikai okupantiem.
Jau 21. augusta rītā sāka strādāt pagrīdes radiostaciju tīkls- bija pat dienas, kad raidīja veselas 38 radiostacijas un pat 4 pagrīdes TV kanāli.
Vēl gadu ilga pasīvā pretestība okupantiem un kolaboracionistiem, līdz pamazām apsīka. Kāda bija tĀ visa jēga? Procesi Čehoslovākijā bija sākušies kā sociālistiskās iekārtas demokratizēšana un cilvēciskošana. Bija krietni daudz reformiski noskaņotu marksistu. Pēc okupācijas tādu vairs nebija- čehi bija pilnīgi pārliecināti, ka "sociālisms ar cilvēcisku seju" nav iespējams. Kā saka paši čehi- bez 1968 gada nebūtu 1989...
Tikai 1969 gada pavasarī izdevās nomainīt Čehijas kompartijas līderi- reformistu Dubčeku un piemeklēt Brežņevam patīkamo Husaku, jo pat čehu kompartija bija kļuvusi "nepareiza" gandrīz pilnībā. Divdesmit «normalizācijas» gadi nevis normalizēja sociālismu, kā to bija cerējis Brežņevs, bet gan noveda visu līdz absurdam. Komunistiem Čehijā vairs neticēja neviens, un atkal tas bija lielā mērā Brežņeva nopelns, jo visus komunistus, kurus bija iespējams cienīt, izslēdza no komunistu partijas.
1969. gadā Prāgā Vaclava laukumā sadedzinājās students Jans Pavelihs, kuru studiju biedri agrāk pazina kā pārliecinātu marksistu. Slimnīcā pirms nāves ārsts pierakstīja viņa pēdējos vārdus »«Vēsturē ir laiki,kad ir jānotiek darbībai. Tagad ir pienācis tāds laiks. Pēc pusgada, gada būs jau par vēlu, par vēlu uz visiem laikiem...»…
Baltās svītras uz tankiem ir, lai tos atšķirtu no čehu armijas tankiem.