CIlvēki, kuriem nepaveicās.18
Nevadas štats. Tuksnesis. Ja izkāp no mašīnas un paskaties apkārt, izskatās, ka ceļš sākas un beidzas nekurienē. Peizāža galēji vienveidīga, kā nekā tuksnesis. Bet darbs ir darbs un divi ceļu poliči tuksneša vidū beidzas nost no garlaicības, Kaut kur apkārtnē atrodas kara lidlauks un virs skumīgās apkārtnes lidinās iznīcinātaji un triecienlidmašīnas. Ej nu sazini, varbūt mācības, varbūt izmēģinājumi, kā nekā tādas lietas ir militarais noslēpums. Poliči izrādījās zinātkāri cilvēciņi un sāka domāt- ar kādu ātrumu īsti mahīnas lido? Radars pie rokas un brīva laika cik uziet. Rezultāts- divi līķi un sašauta mašīna. Izmeklēšana parādīja, ka tehniskā progresa gadsimtā mašīnas ir tiktāl piebāztas ar elektroniku, bet kaujas lidmašīnu atrumi tik lieli, ka vairumu lēmumu pieņem borta dators, jo cilvēks to vienkārši fiziski nepaspēj. Dators saņēma informāciju par novērotaju, uztvēra to kā potenciālus draudus un deva komandu iznīcināt ienaidnieka ugunspunktu.
Talantīgo cilvēku zemē Krievijā notika amatieru futbola turnīrs. Un vienā no komandām potenciālais vārtsargs bija cilvēciņš, kurš savulaik bija nosaldējis ausis. Lai nešokētu pretinieku komandu, kura diez ko nebija pieradusi redzēt bezausainus vārtsargus, tika nolemts izmantot helovīna aksesuāru- elfa austiņas, un visiem likās, ka atrasts labs risinājums! Viss kārtībā, spēle sākās...un tad otrajā puslaikā uzbrucējs sit pa vārtiem, bumba lido un trāpa vārtsargam pa pieri...un ausis aizlido! Stāsta, ka pretinieka uzbrucējs nospēlēt līdz galam neesot bijis spējīgs, viņam kļuvis slikti ar sirdi.
Stāsts ir par visumā jauku un vientiesīgu babuli, kurš papildus karsti mīlētajai meitiņai bija svaigi ticis pie jauka, sportiska, dabu mīloša un pozitīva znota, kurš piedevām brīvdienās mēdza braukt makšķerēt un vest mājās gardas, svaigas un veselīgas zivtiņas.Vienīgais, kas pēc kāzām babuli sāka satraukt, bija sarkanu tārpu parādīšanās spoži baltajā itāliešu ražojuma fajansa objektā, kurš bija ģimenes vaterklozeta lepnums. Tantulis devās garā odisejā pie ģimenes ārsta, gastroenterologa, ginekologa un beigu beigās- pie psihiatra. Pēc vizītes pie pēdējā viņa kļuva ļoti skumīga un taisījās ceļā uz tuvākās psihiatriskās slimnīcas stacionāru. Un tad- liktenīgajā rītā,kad viņai vajadzēja doties uz attiecīgo ārstniecības iestādi, viņa ieraudzīja savu loloto znotu,kurš nolicis uz galda slapju, vecu zeķi, dziedādams "Liela zive labsirdīga bija": pāršķiroja nolādētos sarkanos tārpus.
Znotam laimējās- viņš nesen bija nopircis teflona pannu. Ja viņam pa galvu būtu trāpījusi sievasmātes vecā čugunniece, varēja būt ļaunāk.
Babulis maksķerēšanas jautājumos nebija erudīts, un nezināja, ka viņai līdz dvēseles sāpēm pazīstamos trīsuļodu kāpurus ēsmai makšķernieki mēdz glabāt maisiņā iekārtus tualetes poda skalojamā kastē...
Reiz dzīvoja cilvēks, kurš kādā sev nelaimīgā dienā bija nolēmis beigt dzīvi, noliekot galvu uz sliedēm. Lai viņš būtu viegli identificējams, tālredzīgi paņēmis sev līdz dokumentus, viņš kādā skumīgā rudens vakarā realizēja savu nodomu. Vilciens visu izpildīja tieši tik akurāti, kā klients vēlējās.
Tālāk viss arī gāja, kā paredzēts- policija, ārsts, morgs- likumīgā kārtībā. Nepieredzējušajam morga sanitāram tika dots rīkojums, lai nešokētu sievu, kurai paredzēts mirušo identificēt, nolikt galvu tā, lai tā būtu labi redzama, bet griezuma vietu piesegt ar bojā gajušā jaku.
Un tā...trīcoša sieva policista pavadībā ienāk morgā, policists kā džentlmenis palaiž viņu pa priekšu...un viņa ar mežonīgu bļāvienu metas laukā, notriecot no kājām viņai sekojošos poličus.Pie visa situācijas traģisma reakcija visai ekstrēma?
Īstenībā dziļi dabiska, jo jaunais sanitārs visu bija izpildījis pēc labākās sirdsapziņas: nogrieztā galva bija kārtīgi nolikta nelaiķim uz vēdera, bet kakls, kā teikts, rūpīgi piesegts ar jaku.