Brāļu kapi nav tikai vieta, kur aizdedzam svecītes atceroties tos, kuri toreiz mums izcīnīja brīvību. Tā ir arī vieta, kur var sajust pārinodarījumus un apvainojumus. Šoreiz stāsts tikai par vienu sīku elementu no šī ansambļa – uguni, kas tradicionāli vienmēr simbolizējis gaismu un mūžīgu piemiņu.
Pirmie apbedījumi šeit bija jau tad, kad Latvija vēl nebija valsts. Tad nāca karš un Brīvības cīņas un, nodibinoties valstij, vajadzēja šo vietu sakārtot, lai atgādinātu par brīvības dārgo cenu. Sākumā bija doma šeit veidot ainavisku dārzu, bet daudziem tas likās par maz un sākās darbs pie memoriāla ansambļa izveides. Bet vēl pirms Brāļu kapu ansambļa izbūves kapu ainavā vienkāršā akmens krāvumā jau liesmoja dzīva uguns. Piemiņas dienās un īpaši Ziemassvētku kauju atceres dienās pie ugunskura goda sardzē stājās strēlnieki baltajos maskēšanās tērpos.
1924.gadā sākās darbi pie memoriāla izveides. Interesanti, ka sākumā Kārlis Zāle centrā, kur tagad ir mūžīgā uguns, bija paredzējis Mātes Latvijas tēlu. Mūžīgās uguns altāris tika pabeigts 1933.gadā un pēc trīs gadiem Lāčplēša dienā notika Brāļu kapu oficiālā iesvētīšana uz kuru pulcējās daudzi, arī valdības vīri.
Pēc okupācijas Brāļu kapus ‘’piesmēja’’ tajos guldot arī kritušos padomju armijas karavīrus un partizānus. Bija pat doma tos pāvērst par ‘’darbaļaužu atpūtas parku’’. Tomēr izvēlējās tos izmantot ideoloģijas labā. Pazuda Latvijas ģerbonis un krusti. un citas detaļas. 1958.gadā tos nedaudz ‘’uzprišināja’’, lai šeit svinīgi pārapbedītu pie Maskavas un Staraja Rusas 1941/1942.g kritušos. Arī datums bija izvēlēts īpašs – 22.jūnijs. Svinīgajā ceremonijā tika atkal iedegta arī mūžīgā uguns, kura automašīnā speciāli tika atvesta no Ļeņingradas Marsa laukuma.
Pēc neatkarības atgūšanas BK komiteja un Nacionālo karavīru biedrība nolēma, ka padomju uguns Brāļu kapos ir jānodzēš. Tas nemazinās šai vietai nodarīto postu, bet simboliski nozīmēs to laiku aiziešanu uz neatgriešanos. 1991.gada jūlijā uguns arī tika izdzēsta, lai arī kapos dežūrēja čekisti. 11.novembrī uguns atkal tika iedegta ar svētītu uguni, kuru no latviešu strēlnieku, leģionāru un Brīvības cīņu vietām aizdegtiem ugunskuriem uz Rīgu atveda no Latvijas malu malām.
Stāsta beigas. Loks it kā noslēdzies un tikai mēs nedrīkstam atkal to pārraut,
Brāļu kapi ,viena no Latvijas svētvietām,bet var redzēt cik tā rūp mūsu valdībai,pat neiedala vajadzīgos līdzekļus lai ķapus normāli varētu apsaimniekot.Kaut kāds Mamedovs uz nodokļu maksātāju rēķina var ielu pie mājas noasfaltēt,par so naudu diezgan daudz ko varētu sakārtor Brāļu kapos.
