Tikko rakājoties pa spokiem,uzgāju uz rakstu par Bībeli,kas ir izdota 1825.gadā. Likās,ka kaut kur jau redzēta un tad atcerējos,ka man taču pašai kaut kas tāds ir,tikai nebiju pārliecināta,ka tieši tā paša gada. Tātad,jā.. Bībele ir 1825.gada un ir sendrukā. Cik noprotu no mammas stāsta,tad pie šīs grāmatas tikām tad,kad dzīvojām vēl centrā [Hanzas ielā]. Pirms mums dzīvoklī dzīvoja diezgan turīga večiņa ar savu vīru. Tad viņi nomira un mēs nopirkām to dzīvokli. Bija vēl saglabājusies viņu literatūra,bet pataupīja tikai šo Bībeli.
Pašlaik šo grāmatu glabāju kā īstu dārgumu,jo viņai ir bagāta vēsture.
p.s. nodzīvojām tajā dzīvoklī pāri 30 gadiem un mamma ir visādus stāstus stāstījusi par to večiņu. Es nezinu,cik daudz tur ir taisnības mammas stāstos,bet stāsti bija iespaidīgi. Atceros,ka mammai bija kkur 12 gadus veca un viņas istaba bija tur,kur manējā. Vienu vakaru aizmiegot viņa redzēja to večiņu,kura bija atspiedusies pret spieķīti,kad viņa pastāstīja mammai,tad loģiski,ka neviens neticēja,bet pēc pāris gadiem opis krāmēja mantas un atrada tās večiņas spieķīti. Vispār,cik atceros,tad es arī vienmēr redzēju dīvainības tajā istabā,un nē,tas mani nemulsināja,tagad tieši otrādi,gribu to dzīvokli atpakaļ,jo tās visas dīvainības gan virtuvē,gan istabā,bija pierasta lieta.
