16. oktobrī ģenerāļa Dāvida Sīmansona vietā par virspavēlnieku iecēla Austrumu frontes pavēlnieku un 1. Kurzemes divīzijas komandieri pulkvedi Jāni Balodi, par virspavēlnieka štāba priekšnieku pulkvedi Radziņu, par Dienvidu frontes pavēlnieku un 2. Vidzemes divīzijas komandieri pulkvedi Mārtiņu Peniķi, par 6. Rīgas pulka komandieri pulkvedi Apini. Par Austrumu frontes pavēlnieku un 1. Kurzemes divīzijas komandiera v. i. nozīmēja 2. Ventspils pulka komandieri pulkvežleitnantu Puriņu, bet par 2. pulka komandiera v. i. — kapteini Ezeriņu. Virspavēlnieka štāba operatīvās daļas priekšnieka amatā no 5. līdz 29. oktobrim bija kapteinis Bahs, bet no 29. oktobra līdz 27. decembrim pulkvežleitnants Ozols. 20. oktobrī par 8. Daugavpils pulka komandieru iecēla pulkvežleitnantu Krustiņu, bet 1. novembrī par 4. Valmieras pulka komandieri — pulkvežleitnantu Bojāru.26. oktobrī Rietumkrievijas armijas Grāfa Kellera korpusa komandieris pulkvedis Potockis pavēlēja ģenerālmajoram Beļinskim ar 1. plastunu pulka I bataljonu un 2. jātnieku bateriju aizsargāties Rīgas Jūrmalas teritorijā, pulkvedim Kocanovam ar 2. plastunu pulka I bataljonu, 1. plastunu pulka III bataljonu, Ašehmanova 1/2 bateriju, Pritca baterijas 1 haubici, 1. jātnieku pulka 19 jatniekiem un I bruņoto vilcienu ieņemt Talsus un Kuldīgu.
Bermontiāde 41
36
5
Pulkvedim Adamovičam ar 1. plastunu pulka II bataljonu, Krafta ložmeteju rotu, Mildes bateriju un 1. jātnieku pulka 6 jātniekiem palikt Jelgavā gatavībā doties uz Jēkabpili pret lieliniekiem.Stāvoklis pirms Latvijas armijas uzbrukuma Jūrmalas un Kleistu virzienā 1919. gada 3. novembrī (ar slīpsvītrojumu parādīta tā laika Rīgas pilsētas teritorija)1. novembrī 1. Kurzemes divīzijas 3. Jelgavas pulka pastiprinātais I bataljons atradās Viesītes—Sunākstes rajonā un gar Lauces upi, bet III bataljons aizstāvēja Jaunjelgavas placdarmu. Viņiem pretī Daudzevas muižas apkārtnē atradās krievu pulkveža Adamoviča grupa ar 1. plastunu pulka II bataljonu un Krafta ložmetēju rotu. Iepretim Jaunjelgavas placdarmam un līdz Vecmuižai atradās Vācu leģiona daļas.2. Vidzemes divīzija aizsargāja Daugavas labo krastu — 4. Valmieras pulks kopā ar 2. eskadronu bija novietojies Daugavas labajā krastā 45 km garās pozīcijās no Vinkelmaņa muižas līdz Salaspilij. 5. Cēsu pulks atradās pozīcijās gar Daugavu no Salaspils līdz Ķengaragam, bet Studentu bataljons līdz dzelzceļa tiltam. Daugavas tiltu galos atradās Kara skolas audzēkņi, bet uz ziemeļiem līdz Jaunmīlgrāvim tikai dažas nelielas vienības. Rezervē atradās 6. Rīgas pulks, rezerves inženieru rota, 1 bruņu vilciens un 3 bruņotie automobiļi.
Viņiem pretī no Mercendarbes līdz Lucavsalai un Katlakalnam atradās Dzelzsdivīzijas 2. pulka 4 bataljoni un no 1. kavalērijas pulka 2 eskadroni un riteņbraucēju rota. Daugavas tiltu galu nocietinājumos atradās Lutca ložmetēju bataljona divas rotas.3. Latgales divīzijas 3 pulki, inženieru rota, 1 baterija un 3. eskadrons izvietojās Bolderājas placdarmā līdz Voleriem. Viņiem pretī no Ķīpsalas līdz Buļļupes dienvidu krasta kāpām atradās Dzelzsdivīzijas 1. pulks. Pārdaugavā rezervē atradās arī 3. pulks, Jēgeru bataljons, Lutca ložmetēju bataljona divas rotas, pionieru bataljons, kavalērijas pulka divi eskadroni. Grāfa Kellera korpusa 1. plastunu pulka I bataljons ar 1 bateriju ieņēma Rīgas Jūrmalu.Latvijas armijas Ventspils grupa 1. novembrī aizsargājās Ventspils apkārtnē, Rietumkrievijas armijas grāfa Kellera korpusa 1. plastunu pulka III bataljons ar kauju ieņēma Dundagu, bet 2. plastunu pulka I bataljons kopā ar 1 bruņoto vilcienu no Tukuma un Sabiles 1. novembrī ieņēma Popi un Ugāli. Latvijas armijas Liepājas grupa turēja pozīcijas Liepājā un Grobiņā līdz 4. novembrim, kad Grobiņu ieņēma grāfa Kellera korpusa majora Plēves grupa — vācu 2. gvardes rezerves pulks un dažas baterijas.Bermonta štābs atradās Jelgavā un to sargāja pulkvežleitnanta Bodes papildu bataljons.
Reklāma
Virgoļiča korpuss, Brandisa pulks un Petersdorfa nodaļa Lietuvā un pamatā apsargāja dzelzceļus.Stāvoklis pirms Latvijas armijas uzbrukuma Pārdaugavai 1919. gada 10. novembrī.Saspridzinātais Lībekas tilts pār Daugavu, kas neļāva Latvijas armijas daļām šķērsot DaugavuLatvijas armijas Aviācijas grupas karavīri gatavojas kaujas lidojumam. Rīga, Krustabaznīcas aerodroms. 1919. gada oktobris - novembrisLatvijas armijas virspavēlniecība līdz 1. novembrim izstrādāja jaunu uzbrukuma operāciju Torņakalnā. Galvenā loma bija paredzēta 3. Latgales divīzijai, kam ar desanta palīdzību bija jāieņem Rīgas Jūrmala līdz Dubultiem, Cementfabrika un kāpu grēda līdz Kleistu muižai tagadējā Kleistu apkaimē un pēc tam no mugurpuses jāielaužas Torņakalnā. Vienlaikus 2. Vidzemes divīzijai bija jāforsē Daugava un demonstratīvi jāuzbrūk Dzelzsdivīzijai mazāk aizsargātās vietās. 1. Kurzemes divīzijas daļām un partizānu vienībām Sēlijā bija jāuzbrūk ienaidnieka aizmugurē.Novembra kaujas sākās 3. novembrī ar 3. Jelgavas pulka divas rotas virsleitnanta Grundmaņa vadīto uzbrukumu Daudzevas muižai. Kaujā ar Rietumkrievijas armijas pulkveža Adamoviča grupu un vācu ložmetēju rotu Krafta vadībā latvieši zaudēja 8 kritušos, 3 pazudušos un 7 ievainotos, tomēr tas neļāva Bermonta armijai visus spēkus pārmest Torņakalna aizstāvēšanai.
3. novembra rītā 06:30 Sabiedroto kuģu artilērija un Latgales divīzijas baterija atklāja spēcīgu uguni, ap 7:00 uzbrukumu Buļļupes smilšu kāpās sāka 8. Daugavpils un 9. Rēzeknes pulks, pēc vairākiem uzbrukumiem ap 10:30 tika ieņemti pretinieka nocietinājumi. Krievu 1. plastunu pulka 1 bataljona vienības atkāpās pāri Lielupei uz Rīgas Jūrmalu. 7. Siguldas pulka 3. un 4. rota ar 2 ložmetējiem un 1 granātmetēju 3 bruņotos kuteros no Daugavgrīvas devās jūrā un zem ložmetēju uguns nesekmīgi mēģināja izcelt desantu Rīgas Jūrmalā — Edinburgā un Kauguros, pēc tam ar diviem ievainotajiem virsniekiem un vairākiem kareivjiem novakarē atgriezās Bolderājā. Līdz vakaram 9. Rēzeknes pulks ieņēma fronti Buļļu sala — Bulduru tilta gals — Piņķu muiža — Beberbeķi — Bukulti, kaujās zaudējot 3 kritušus, 9 ievainotus un 5 pazudušus. Savukārt 8. Daugavpils pulka rotas ieņēma Kleistiņu muižu un vakarā izveidoja fronti no Dzeltenkroga pa kāpām līdz Jaunai muižai un tālāk līdz Spilves pļavām. 3. un 4. novembra kaujās pulkā bija krituši 5 virsnieki un 25 instruktori un kareivji, ievainoti 5 virsnieki un 103 instruktori un kareivji, 17 karavīri kontuzēti un saindēti ar gāzēm.
7. Siguldas pulks nesekmīgi vairākos uzbrukumos centās ieņemt Cementfabriku.6. Rīgas pulks komandiera pulkveža Apiņa vadībā nakts kaujās uz 4. novembri ieņēma Anniņmuižu un Zolitūdes staciju, bet nākamajā dienā kopā ar 8. Daugavpils pulku cīnījās pret Dzelzsdivīzijas 3. pulku un Sapieru bataljonu par to noturēšanu. Savukārt 9. Rēzeknes pulks, zaudējot 15 karavīru, cīnījās ar 1. plastunu pulka pastiprināto I bataljonu Priedaines stacijas pozīcijās, jo krievi pāri Lielupei bija izcēluši desantu. 5. Cēsu pulka mēģinājumi demonstratīvi pārcelties pār Daugavu pie Mazjumpravas un no Doles salas neizdevās, toties 4. Valmieras pulka II bataljona uzbrukumi no Nāves salas pozīcijām neļāva Dzelzdivīzijai pārsviest spēkus uz Pārdaugavu.8. novembrī 9. Rēzeknes pulks beidzot ieņēma Bulduru tiltu un Jūrmalu līdz Dubultu šaurumam, kur tos kaujā atbalstīja bruņoti kuteri no Lielupes. Kaujā pulks zaudēja 4 kritušus, 12 ievainotus un 18 pazudušus. Sīvas kaujas visu šo laiku turpinājās pie Anniņmuižas. 9. novembrī 3. Latgales divīzijas komandieris pulkvedis Berķis deva pavēli sākt uzbrukumu un 10. novembrī ieņemt visu Pārdaugavu.
Reklāma
Tev patiks šie raksti
