Barselonas ragana46

Ņemot vērā to, ka viņa Barselonā bija ieradusies bez graša un jelkādām materiālām vērtībām vai vērtīgām zināšanām, viņai neko vairāk par prostitūciju neizdevās izdomāt. Kā izrādījās vēlāk, šāda profesijas izvēle vēlāk viņai deva neskaitāmus ļoti noderīgus kontaktus ar bagātiem cilvēkiem, kuri vēlāk kļuva par regulāriem viņas totāli slimās produktu līnijas pircējiem. Par nelaimi, viss, ko Marti darīja, lai arī cik tas bija nepareizi, beigās deva viņai labumu viņas zvērīgajos nodarījumos.

20. gadsimta pats sākums kļuva par lūzuma punktu. Spānijā pastiprinājās policijas kontrole uzņēmumiem, kuras rezultātā tika uziets arī nelegālais Marti vadītais bordelis. Likās jau, ka ambiciozās sievietes sapņi ir izsapņoti. Bet tā nelikās pašai Marti, jo viņa bija ieguvusi pietiekoši daudz sakarus, lai stāsts par “Barselonas burvi” un vienu no nežēlīgākajām slepkavību sērijām pasaules vēsturē būtu dzimis.

Viņa Barselonas cilvēku, it īpaši aristokrātu, acīs vairs nebija istabene, bet gan ietekmīga sieviete, kura bija gatava piedāvāt prasīgajiem aristokrātijas cilvēkiem visu, ko viņi vēlējās. Viņa pat varēja atļauties iegādāties vairākus dzīvokļus, kuri kļuva par galvenajiem Enriketas Marti šausmu midzeņiem, kuri glabāja nervus stindzinošu noslēpumu. Atliek vien piebilst, ja visi raganu stereotipi tiktu apvienoti vienā personā, tā vēl joprojām nobālētu Enriketas Marti priekšā…

Lai pelnītu milzīgu naudu, viņa sāka saviem turīgajiem klientiem piedāvāt piepildīt viņu slimākās vēlmes, bet par lielākajiem cietējiem tajā visā kļuva mazi, nevainīgi bērni. Marti pievilināja ubagu bērnus un tirgoja viņu ķermeni vietējiem pedofiliem un citiem dīvaiņiem ar seksuālām nosliecēm bērnu izmantošanā.

Bet tas vēl nav viss, jo slimajā sievietes prātā parādījās vēl viena ideja kā piepelnīties. Tas atklājās jau pēc tam, kad policija atklāja viņas darbības un sāka Marti dzīvokļu pārmeklēšanu. Tajos tika atrastas mazu bērnu mirstīgās atliekas, kauli, atdalītas ķermeņa daļas, bet plauktos burkās bija salietas asinis, tauki, sabērti sasmalcināti kauli un citi orgāni, kā arī atrasta sena zāļu pagatavošanas grāmata.

Pati Marti policijai atzina, ka viņa nogalinājusi bērnus, apvārījusi viņu ķermeņus, lai vieglāk būtu tos sadalīt un iegūt visus nepieciešamos orgānus. Vēlāk bagātnieki maksājuši viņai tiem laikiem milzīgas summas, lai iegūtu šīs burvju dziras, kuras, spriežot pēc senajā recepšu grāmatā rakstītā, ārstēja tādas šausmīgas slimības kā tuberkulozi, sifilisu, kā arī spēj padarīt par nemirstīgu.

Viņas pēdējie upuri, divas meitenes vārdā Angelita un Teresita, bija vienīgās, kuras policijai pēdējā brīdī izdevās izglābt no Enriketas Marti nagiem. Meitenes pastāstīja, ka burtiski dažas minūtes pirms policijas ierašanās sieviete virtuvē nogalinājusi mazu puisīti Pepito. Meiteņu vārdi apstiprinājās. Virtuvē tika atrastas apmēram piecus gadus veca zēna mirstīgās atliekas, kuras Marti jau bija sākusi sadalīt, bet pabeigt savu zvērīgo darbiņu viņa nepaguva.

Sieviete tika arestēta, 1912. gada februārī un apsūdzēta vismaz 12 bērnu slepkavībās, kaut arī tiek lēsts, ka upuru skaits bija krietni vien lielāks. Tomēr savu galīgo spriedumu Enriketa Marti tā arī nesagaidīja, jo 1913. gada 12. maijā viņa cietumā tika zvērīgi nogalināta.