Barī pilsētas fakti3

Bari  ir ostas pilsēta Itālijas dienvidrietumos Adrijas jūras krastā. Apūlijas galvaspilsēta un Bari provinces centrs. Ievērojama osta un universitātes pilsēta.
Bari bazilikā atrodas ievērojamā kristiešu svētā, mūsdienu Santa Klausa prototipa, Svētā Nikolaja kaps. Svētā Nikolaja pīšļus no mūsdienu Turcijas teritorijas 11. gadsimtā nozaga itāliešu jūrnieki, izraisot starptautisku skandālu.

Bari osta pirmoreiz minēta 181. gadā p. m. ē. 347. gadā pirmoreiz pieminēts Bari bīskaps, kurš atradās Konstantinopoles partriarhāta paļautībā līdz par 10. gadsimtam. 852. gadā Bari ieņēma arābi un šeit atradās Bari emīra rezidence. 871. gadā pilsētu ieņēma Svētās Romas imperatora Luija II un bizantiešu apvienotie spēki un tā atgriezās Bizantijas kontrolē. 1071. gadā pilsētu ieņēma normāņi Roberta Giskāra vadībā. Pēc tam, kad 1087. gadā uz Bari tika pārvesti Svētā Nikolaja pīšļi, pilsēta kļuva par svētceļojumu vietu. 1089. gadā šeit bez rezultātiem notika Bari koncils, lai pārvarētu baznīcas shizmu. Vēlākos gados Neapoles karalistes sastāvā Bari panīka, bet pilsētas apkārtne kļuva par malārijas avotu.
1808. gadā Napoleona ģenerālis un Neapoles karalis Joahims Mirats lika izbūvēt jaunu pilsētas daļu ar regulāru plānojumu (mūsdienu Murattiano rajonu) un pilsēta kļuva par svarīgu jūras ostu.
1943. gada 2. decembrī vācu aviācija bombardēja pilsētu, jo tā bija svarīga sabiedroto osta. Ostā tajā laikā atradās arī ASV kara kuģis ar sinepju gāzes kravu. Tās izplūdes rezultātā gāja bojā nenoskaidrots skaits (no 100 līdz 2000) karavīru un civiliedzīvotāju. Tādejādi Bari ir vienīgā pilsēta Otrā pasaules kara laikā, kas piedzīvojusi ķīmisko ieroču uzbrukumu.