Automobiļu vēsture 2. daļa7

Jau 1913. gadā Ford pieder puse ASV automobiļu tirgus. 1917. gadā Ford sāk ražot kravas automašīnas un traktorus. 1925. gadā Ford sāk lidmašīnu būvi. Vēl pēc 7 gadiem Ford inženieriem izdodas līdz tam par neiespējamo uzskatītais – V8 dzinējs ar 8 cilindriem vienā blokā.

Otrais pasaules karš paver citu tirgu, un, apturot civilās produkcijas ražošanu, Ford 1942. gadā pievēršas militārajai rūpniecībai (četrmotoru bumbvedēji, aviācijas dzinēji, džipi, tanki, prettanku ierīces u.c.).

1956. gadā Ford kļūst par publisku akciju sabiedrību.
    Ford vārds ir pazīstams visā pasaulē. Jau 1904. gadā tika izveidota pirmā ražotne ārpus ASV Kanādā, un tagad Ford ir pārstāvēts vairāk nekā 200 valstīs. 1922. gadā Ford nopērk Lincoln, tādējādi liekot pamatus koncernam, kurā vēlāk tiek iekļauti Aston Martin (1987), Jaguar (1990), Mazda (1988), Volvo (1999), Land Rover (2000) un daļa Kia (1986), radīta Mercury marka u.c. Patlaban Ford ar 5 miljoniem automašīnu gadā ir otra lielākā autoražotāju grupa pasaulē.      

Honda
    Tikai 15 gadu vecs pēc 8 skolas gadiem Soihiro Honda kļūst par mehāniķa asistentu kādā Tokijas autoservisā. Mazais puika sevi parāda no vislabākās puses, un pēc lielās zemestrīces, kad līdz ar zemi tiek nolīdzināta vai visa Tokija, servisā bez tā īpašnieka paliek strādāt vēl tikai viens cilvēks – un tas ir mazais Honda. Uzticība tiek attaisnota, Honda strādā centīgi, un, tā kā servisa īpašnieks ir autosporta fans, Honda pa vakariem garāžā var būvēt savu sporta automobili.

1937. gadā Soihiro Honda nodibina savu uzņēmumu Tokai Seiki Heavy Industry. Honda iespējas saskata virzuļu gredzenu ražošanā – šīs detaļas nav materiālietilpīgas, bet prasa pareizu tehnoloģiju izmantošanu. Labā kvalitātē izgatavoti, tie kļūst vērtīgāki par zeltu un tos var pārdot par ļoti augstu cenu. Kad vēl pēc kāda laika Honda saņem patentu un sāk ražot metāla spieķus iepriekš izmantoto koka vietā, uzņēmuma panākumus novērtē Toyota un atpērk visu kompāniju no Hondas par summu, ekvivalentu mūsdienu 1 miljonam dolāru.

Kas ar tehniku saslimis, vaļā tik viegli netiek. Par uzņēmumu saņemtā nauda ļautu Hondam mierīgi baudīt visu atlikušo dzīvi bez rūpēm, taču pēc kara viņš nodibina tehniskās izpētes institūtu. Pirmais darbs ir mazlitrāžas dzinēju uzmontēšana velosipēdiem – transporta deficīts, ar ko Japāna saskaras pēckara gados, ļauj šos velomopēdus pārdot lielā skaitā un ar augstu peļņas procentu. 

1949. gadā par Hondas kompanjonu kļūst Takeo Fudžisava, kuram tiek uzticēts vadīt visas biznesa lietas, kamēr Honda lielāku uzmanību sāk veltīt tehnoloģijām. Tandēms ilgst līdz 1973. gadam, kad abi vienlaikus aiziet no saviem amatiem uzņēmumā.
    1949. gadā Honda uzbūvē pirmo motociklu. Uzņēmums iztur lielo konkurenci, kad no 200 Japānas motociklu ražotājiem piecdesmito gadu sākumā līdz desmitgades beigām paliek tikai 4 spēcīgākie, un 1959. gadā sāk pirmās ārzemju operācijas – motociklu eksportu uz ASV.

Nākamais solis attīstībā ir autoražošanas sākšana, taču valdības ilgtermiņa rūpniecības stratēģija aizliedz ienākt šajā tirgū jauniem ražotājiem. Tāpēc 1961. gadā Honda sāk aktīvu mediju kampaņu, kamēr valdībai nākas piekāpties un dot zaļo gaismu ne tikai Hondai, bet arī citām japāņu lielajām korporācijām.
    1964. gadā Honda ieiet Formula 1 pasaulē un jau nākamajā sezonā gūst pirmo uzvaru. Zināšanas, ko, piedaloties auto un moto sacīkstēs, gūst kompānijas inženieri, tiek aktīvi lietotas Hondas ielas modeļos.