Pirmie eiropieši, kuri 1606. gadā saniedza Austrālijas krastus, bija nīderlandiešu jūrasbraucēji.
Austrālijas austrumu pusi 1770. gadā savā pakļautībā pārņēma Lielbritānijas Karaliste, kuru nosauca par Jaundienvidvelsu.
Uz Austrāliju briti aisūtija noziedzinieku koloniju.
19. gadsimta laikā briti kolonizēja visu Austrāliju.
1851. gadā Austrālijas dienvidaustrumos tika atrasts zelts un sākās zelta drudzis, tādēļ iedzīvotāju skaits īsā laikā pieauga trīs reizes jo visi brauca meklēt zeltu.
Aptuveni 10% no pasaules dzīvnieku un augu sugām dzīvo un aug Austrālijā, no kurām ļoti daudzas ir endēmiskas(Augu vai dzīvnieku suga, ģints vai dzimta, kura sastopama tikai noteiktā, ierobežotā ģeogrāfiskā apgabalā, un nav sastopama nekur citur uz Zemes.).
Austrālija ir apņēmusies saglabāt tās unikālovidi un dabas mantojumu, tadēļ tā veic dažādus vides aizsargāšanas pasākumus, piemēram, Pasaules mantojumu atrašanās vietās izveidojot nacionālos parkus undabas liegumus.
Austrālijas nacionālais zieds kopš 1901. gada ir zeltainā akācija.
Uluru-Kata Tjutas nacionālais parks
Nacionālajā parkā ir aborigēnu svētvietas un smilšakmens klintis.
Platība ir 1300 km².