Šīs līdz 10,000 gadiem vecās skeleta atliekas, kuru saimnieki ir gājuši bojā vardarbīgā nāvē, pierāda, ka senie iedzīvotāji nav nemaz bijuši tik cilvēcīgi. Tas pierāda to, ka mūs cilvēkus pat laiks nespēj mainīt. Tika arī konstatēts, ka ne visi atrastie ir gājuši bojā ar vardarbības pazīmē, 12 cilvēkiem netika atrastas nekādas vardarbībās pazīmes, bet konstatēts, ka rokas gan ir bijušas sasietas, vismaz kā ticis ziņots žurnālam "Nature".
Skolā mēs visi esam mācīti par to kādi ir bijuši senie iedzīvotāji, cik apbruņoti ir bijuši, bet vai ir zināms pret ko viņi izmantojuši savus akmens nažus un šķēpus - pret dzīvniekiem vai viens pret otru?
Daži antropologi labprātāk uzskata, ka ļaudis šajā laikmetā ir bijuši miermīlīgi. Ja kādai grupai radušās problēmas, tad viņi virzījušies mierīgi uz priekšu. Kāpēc gan lai cīnītos, ja viņi varēja bēkt? Jāsāk uzskatīt, ka ar akmens ieroču parādīšanos, visā pasaulē sāka izplatīties vardarbīgums pret savējiem. Jebkurā gadījumā, šī uzietā cilts grupa pie Turkanas ezera ar tīšām slepkavībām liecina pat par kādu aizvēsturisku karu.