Pie jums atnākusi jau sešpadsmitā daļa jūsu iemīļotajai rakstu sērijai, kurā varēsiet saņemt atbildes uz interesantiem ar vēsturi saistītiem jautājumiem.
Atbildes uz interesantiem ar vēsturi saistītiem jautājumiem (16)10
Cik daudz atombumbu ir pazudušas kopš 1945. gada? ANO un vairākas vides aizsardzības organizācijas ir vienisprātis, ka kopš 1945. gada ir pazaudētas vismaz 92 atombumbas, bet, tā kā pazudušas atombumbas ir politiski jūtīgs jautājums, neviens simtprocentīgi droši nezina, par cik bumbām ir runa. Vislielākā nelaime notika 2000. gadā, kad mācību laikā uzsprāga torpēda krievu atomzemūdenē "Kursk". Pastāv uzskats, ka zemūdenes standartaprīkojumā ietiilpa šāviņi ar atombumbu kaujas galviņām. Cits negadījums fiksēts 1968. gadā, kad pie Tules amerikāņu bāzes Grenlandes ziemeļos nogāzās amerikāņu bumbvedējs "B-52" ar četrām ūdeņraža bumbām. Trīs bumbas sašķīda, bet ceturtā iztriecās caur ledu un tā arī netika atrasta. Gan ASV, gan Dānija daudzus gadus noliedza, ka lidmašīnā bijušas ūdeņraža bumbas, bet bāzes strādnieki un vietējie iedzīvotāji liecināja pretējo. Par oficiāli pazudušām uzskata divpadsmit amerikāņu atombumbas. Pēc "Greenpeace" datiem, jūras dzelmē atrodas vismaz 44 padomju autombumbu kaujas galviņas. 1997. gadā bijušais Krievijas prezidenta padomnieks drošības jautājumos Aleksands Ļebeds apgalvoja, ka sabrūkot Padomju Savienībai, ir pazudušas daudzas "miniatombumbas".
Kāpēc kuģus kristī ar šampanieti? Kuģa kristības pazīstamas kopš senatnes. Iespējams, jaunizgatavotā jūrasbraucēja veiksmei atsevišķās zemēs upurēti pat cilvēki. Vēsturniekiem nav viennozīmīgas atbildes, kas un kad kuģus sāka kristīt ar alkoholu, bet zināms, ka sākotnēji šim nolūkam izmantots vīns. Piemēram, angļu flotē to uz klāja izlēja no cēlmetāla kausa. Kad kuģu skaits pieauga, šāda ceremonija sāka kļūt par dārgu, un 17. gadsimta beigās kausu aizstāja ar vīna pudeli, ko sašķaidīja pret kuģa korpusu. Sākot ar 19. gadsimtu, daļa Eiropas valstu pārņēma šo britu flotes tradīciju, turklāt vīna vietā izmantoja šampanieti. Joprojām daudzās valstīs kuģa kristības notiek atbilstoši šo zemju tradīcijām, kultūrai un seniem reliģiskiem rituāliem. Piemēram, Indijā tā ir pudžas ceremonija, kad pret bortu nereti tiek sasists kokosrieksts.
Kad parādījās rokaspulkstenis? Rokaspulkstenis ir 15. gadsimta izgudrojums, bet ilgu laiku - nepopulārs. Sievietes pulksteņus nenēsāja, bet vīrieši bija iecienījuši labatas laikrāžus ar ķēdi. Šī tendence pamazām mainījās tikai 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, kad augstdzimušās dāmas aptvēra, ka pulksteni var apsiet ap roku greznā lentē vai ķēdītē kā rotaslietu. Vīrieši savus kabatas laikrāžus pret rokaspulksteņiem sāka nomainīt Pirmā pasaules kara laikā un - gluži praktisku apsvērumu dēļ. Pilotam nebija laika rakņāties pa kabatu, kad vajadzēja ziņot precīzi minūti minūtē par savu atrašanās vietu. Tāpat kabatas pulkstenis vairs nederēja karavīram ierakumā rudens lietū un dubļos vai ziemas spelgonī. Taisīt vaļā garo šineli, lai sadabūtu nelielo laikrādi, nozīmēja salt vēl vairāk. Tomēr pulksteņi karā bija nepieciešami. Tāpēc sākotnēji daži virsnieki savus kabatas pulksteņus nēsāja ādas makstīs ap roku, bet pārāk ērti tas nebija. Drīz vien parādījās arī īpaši, tikai ap rokas locītavu liekami pulksteņi siksniņā. Pēc kara rokaspulkstenis jau bija iekļauts katra labi ģērbta kunga garderobē.
Kurš pirmais apgāja apkārt pasaulei? 1970. gada 20. jūnijā brāļi Deivs un Džons Kansti no Minesotas, ASV, devās ceļā apkārt pasaulei. Citi pirms viņiem bija veikuši šādu ceļojumu ar kuģi, lidmašīnu un uz velosipēda, bet neviens vēl nebija gājis kājām. Apseglojuši mūli, kas nesa viņu mantas, brāļi Kansti devās austrumu virzienā uz Ņujorku. No turienes viņi aizlidoja Atlantijas okeānam un no Portugāles turpināja ceļu kājām. Ejot cauri Eiropai, viņi Monako satika princesi Greisu Kelliju, bet Itālijā - norvēgu ceļotāju Tūru Heijerdālu. Brāļi turpināja ceļu caur Tuvajiem Austrumiem uz Afganistānu, kur viņiem ar šaujamieročiem uzbruka laupītāji. Džons nomira, Deivs guva ievainojumus, taču izdzīvoja, notēlodams mirušu. Pēc četru mēnešu atveseļošanās ASV viņš atgriezās Afganistānā, kur brāļi bija piedzīvojuši uzbrukumu. Tur Deivs Kansts atsāka ceļu, tagad kopā ar otru brāli Pītu. Ķīna un Padomju Savienība nedeva viņiem ieceļošanas atļauju, tāpēc Kansti aizlidoja uz Austrāliju. Pīts vēl kadu brīdi turpināja ceļu, bet tad devās mājās. Pusceļā cauri Austrālijai nomira Deiva mūlis, un viņam neizdevās sagādāt jaunu. Vīrieti izglāba kāda austrāliete, piesiedama Deiva ratiņus aiz savas automašīnas. Viņi ieradās Sidnejā, un no turienes Deivs aizlidoja uz ASV. 1974. gada 5. oktobrī viņš beidzot atkal bija mājās.
Vai vārdam "lombards" ir kāda saistība ar Itālijas provinci Lombardiju? Vārds "lombards" patiesi nāk no Lombardijas provinces. Par lombardiem viduslaikos sauca apsviedīgus tirgotājus, naudas mijējus un augļotājus no Lombardijas. Nereti viņus uzskata arī par pirmajiem baņķieriem, kas ar dažādiem nosacījumiem aizdeva naudu. Sākot no 14. gadsimta, Lombardijas tirgotāji darbojās arī Vācijas, Francijas un Anglijas teritorijā, veiksmīgi kalpojot par starpniekiem Eiropas sadrumstalotās naudas sistēmas pasaulē. Lombardu loma mazinājās ap 15. gadsimtu. Tomēr iestādei, kura pret ķīlu aizdod naudu ir cits stāsts. 1462. gadā Itālijas pilsētā Perudžā franciskāņu mūks Barnaba no Terni izveidoja iestādi, kur trūcīgie varēja saņemt aizdevumu pret ķīlu, turklāt bez procentiem. To nosauca par "Monte di Pieta", kas tulkojumā latviski nozīmē "žēlsirdības kalni", un uzskata par mūsdienu lombarda aizsākumu (senākas lombardu saknes meklējamas jau, piemēram, Senajā Ķīnā). Kapitālu mūks kopā ar citiem klostera brāļiem nopelnīja ar sprediķošanu. Nākamajos gadu desmitos "žēlsirdības kalni" atvērās arī daudzu citu pilsētu klosteros. Mūsdienās vairākās Eiropas valodās vārds "lombards" izzudis līdz ar viduslaiku lombardiem un praktiski netiek lietots, lai apzīmētu augļotāju iestādi. Angļu valodā lombardu sauc par "pawnshop", kur "pawn" ir ķīla (latīniski - pignus), bet franciski - "Prêt sur gage".
Kad un kur dibināta pirmā skola Latvijā un pasaulē? Ne tikai Latvijā, bet arī visā Baltijā pirmā skola ir Rīgas Doma skola, par kuras dibināšanas datumu tiek uzskatīts 1211. gads. Tiesa, dokumentus, kas to neapgāžami pierādītu, līdz šim nav izdevies atrast. Rīgas skolu muzeja īpašumā ir liecība par to, ka 1226. gadā atļauts atvērt skolu pie Sv. Jura baznīcas. Dokumenta norādīts, ka skola tur darbojusies jau pirms tam, kas vedina domāt - tā bija Rīgas Doma skola. Šī skola ir pirmsākums tagadējai Rīgas valsts 1. ģimnāzijai. Pirmo skolu dibinātāji bija garīdzinieki, galvenie mācību priekšmeti tajās bija latīņu valoda, retorika, arī mūzika. Pasaulē skolu pirmsākumi meklējami līdz ar rakstības rašanos, kas nozīmē laikaposmu ap 3500.-3000. g. pr. Kristus. ZInāms, ka jau pirms tam Senās Grieķijas pilsētā Spartā zēni tika šķirti no ģimenes, lai skolotos kara un oratoru mākslās. Par vienu no pirmajiem skolotājiem jau vairāk mūsdienu izpratnē nereti vēstures avotos ir minēts Senās Ķīnas filozofs Konfūcijs, kas dzimis 551. gadā pirms Kristus. Uz savu skolu viņš aicināja ikvienu, kurš alka mācīties literatūru, mūziku, ētiku un tamlīdzīgi. Eiropā pirmās skolas dibinātas 6.-8. gadsimtā, īpašu uzplaukumu piedzīvojot pāris gadsimtu vēlāk.
Kad parādījās pirmās ugunsdzēsēju vienības? Pirmo vēsturē zināmo ugunsdzēsēju vienību - ap 500 prasmīgu vergu grupu - Romā 1. gs. pr. Kr. nodibināja Marks Licinijs Krass (115.-53. g. pr. Kr.). Tomēr parasti viņi nesāka dzēst uguni, pirms ar degošās ēkas īpašnieku nebija vienojušies par atlīdzību. Valsts uzturētu ugunsdzēsēju vienību Romā izveidoja 24. gadā pr. Kr. Viduslaikos daudzās Eiropas pilsētās iedzīvotāji veidoja brīvprātīgās ugunsdzēsēju vienības. Uguni visbiežāk dzēsa primitīvā veidā, lielākoties izveidojot cilvēku ķēdi, kas padeva spaiņus ar ūdeni no kādas tuvumā esošas akas vai upes. Kad parādījās efektīvāki pumpji un 1672. gadā bija izgudrota ugunsdzēsēju šļūtene, muskuļu spēku varēja papildināt ar tehniku. Tomēr aprīkojuma apkalpošana un uzturēšana prasīja speciālistu zināšanas, tāpēc turpmākā gadsimta laikā izveidojās organizētas ugunsdzēsēju vienības. ASV ugunsdzēsēju vienības bieži bija džentlmeņu klubi vai pulcēšanās vietas kriminālām bandām. Kad vajadzēja apdzēst lielus ugunsgrēkus, dažkārt neiztika arī bez kautiņiem, jo par darbu cīnījās vairākas komandas. 19. gadsimtā daudzās pilsētās privāto vienību vietā stājās pašvaldības ugunsdzēsēji. Vienībās parasti strādāja gan profesionāļi, gan brīvprātīgie. Pirmās ugunsdzēsēju komandas Latvijā radās pirms aptuveni 145 gadiem.
Kā savu nosaukumu ieguva Sendviču salas? Ar Sendviču salām nav tik vienkārši, jo agrāk ar šādu nosaukumu pazina trīs vietas: mūsdienu Havaju salas, Vanuatu Republikas salu Efati Klusajā okeānā un Lielbritānijas aizjūras teritoriju Atlantijas okeānā - Dienviddžordžiju un Dienvidsendviču salas. Visas trīs teritorijas 18. gadsimtā eiropiešiem atklāja jūrasbraucējs Džeimss Kuks (1728-1779), lai arī nojausma par tām bija jau iepriekš. 1774. gadā Kuks kā pirmais eiropietis izkāpa Efati krastā un nosauca jaunatklāto zemi par Sendviča salu. Vārds tika dots par godu tā brīža Britu admiralitātes pirmajam lordam Džonam Montagjū, ceturtajam Sendvičas grāfam. No vienas puses tātad nekāda sakara ar sendvičiem jeb sviestmaizēm, kā varētu domāt. Tomēr no otras - tieši Montagjū deva nosaukumu mūsdienu sendvičam. Nostāsts vēsta, ka kāršu spēles laikā grāfs licis sev atnest starp divām maizes šķēlēm ieliktu gaļu, lai ātri apmierinātu izsalkumu, nepārtraucot spēli. Vēlāk pārējie sagribējuši "to pašu, ko Sendvičs". Tā šis vārds iegājies. 1775. gadā Kuks atklāja Dienvidsendviču salu grupu (astoņas no 11 salām) un nosauca par Sendviča Zemi. Savukārt 1778. gadā jūrasbraucējs izpētīja Havaju salas un tāpat nosauca tās Sendviča vārdā. Vēlāk Atlantijas okeāna salu nosaukumam, lai nerastos sajukums, priekšā pielika vārdu "dienvidu", tapēc mūsdienās ir Dienvidsendviču salas. Savukārt vēl vēlāk arī Sendviča Zemi pārdēvēja, un mūsdienās nevienu salu tā vairs nesauc.
Ko nozīmē vārds "lietuvēns", un vai tam ir kāda saistība ar Lietuvu un lietuviešiem? Lietuvēns ir mitoloģiska būtne latviešu folklorā, kas naktī moka lopus un cilvēkus. Tas var būt gan cilvēka, gan dzīvnieka izskatā, piemēram, kā melns suns ar ragiem pierē, sarkanām acīm un garu, kuplu asti, vai arī melns kaķis. Saka - ja pie cilvēka miegā atnāk lietuvēns, tad gulētājs, sviedros mirkdams, vairs nespēj ne locekli pakustināt, ne vārdu parunāt. Šai senlatviešu ticējumos daudz pieminētajai būtnei nav nekādas saistības ar dažkārt dzirdēto joku, kad uz jautājumu, kas ir lietuvēns, atbilde skan: "Augumā neliels lietuvietis". Savulaik lietuvēns saukts arī par lietonu. Folkloras pētnieks Pēteris Šmits pagājušā gadsimta 30. gados ir norādījis, ka Mīlenbaha vārdnīcā lietuvēns saukts arī par lietulēnu.
Kāpēc skaitļu zinātni sauc par matemātiku? Vārds "matemātika" ir cēlies no grieķu valodas vārda mathema , kas nozīmē "zināšanas". Mathematikos nozīmē "alkstošs mācīties". Seno laiku matemātiķus vadīja nepieciešamība pēc precīziem un praktiskiem aprēķiniem, lai varētu tirgoties ar precēm un zemi.