Klāt jau devītā daļa jūsu iemīļotajai rakstu sērijai, kurā varēsiet paplašināt savas vēstures zināšanas un saņemt atbildes uz dažādiem ar vēsturi saistītiem jautājumiem. Jautājumi būs par dažādām tēmām.
Šoreiz kā jau parasti, izņemot tikai iepriekšējo daļu, būs 10 jautājumi un atbildes, jo laika man atkal ir pietiekami 
No kurienes Viljams Šekspīrs aizguva ideju lugai "Hamlets"? Angļu dramaturga Viljama Šekspīra slavenā luga sarakstīta starp 1599. un 1602. gadu. Rakstīt par dāņu princi Hamletu autoru iedvesmoja stāsts no dāņu vēsturnieka Sakša Gramatiķa darba "Gesta danorum", pazīstama kā "Dāņu diždarbi". Šī stāsta varoni sauca Amlets. Grāmata "Gesta danorum" sarakstīta latīņu valodā ap 1200.gadu, un tā bija plaši pazīstama Šekspīra laikā. Dramaturgs pats gan nekad nav pieminējis savu iedvesmas avotu, un nav skaidrs, vai viņš lasījis pašu Sakša Gramatiķa darbu vai arī rediģētu 1570.gada izdevumu franču valodā. Tāpat kā Šekspīra Hamlets arī Sakša Gramatiķa princis Amlets zaudēja tēvu, kad karali nogalināja tēvabrālis. Pēc tam tēvabrālis apprecējās ar Amleta māti, lai nokļūtu tronī, kamēr Amlets izlikās par vājprātīgu. Kad pienāca īstais laiks, Amlets atklāja savu viltību un nogalināja tēvabrāli. Sakša stāsts balstās ne tikai uz vairākām iespējamām islandiešu sāgām, bet arī 12.gadsimta "Chronicon Lethrense" jeb Lejres hroniku. Senais rakstītais avots vēsta par dāņu mītiskajiem karaļiem, viņu skaitā arī Amletu. Nav gan zināms, vai šāds dāņu princis jebkad eksistējis.
Kad Rīgā sāka dalīt zemi mazdārziņos? Mazdārziņi Latvijas pilsētu iedzīvotāju vidū īpašu popularitāti ieguva padomju okupācijas perioda otrajā pusē. It īpaši rīdzinieki centās pilsētas robežu ietvaros iegūt vismaz nelielu zemes gabaliņu. Tomēr pirmsākumi mazdārziņiem meklējami 20.gadsimta sākumā, kad dārziņus sāka ierīkot pilsētas ganībās, Ganību dambja rajonā, aizsākot tā saukto Lapeņu koloniju. To projektēja slavenais pilsētas dārzu arhitekts Georgs Kūfalts, paredzot sākotnēji mazdārziņu kolonijā 81 dārziņu. 1934.gadā tajā jau bija ap 2000 dārziņu. Šis bija viens no daudzajiem jauninājumiem, kurus pilsētā ieviesa viens no tās ievērojamākajiem vādītājiem Džordžs Armisteds. Par mazdārziņu saimniekiem kļuva visdažādāko sociālo grupu un profesiju pārstāvji. 30.gadu nogalē latviešu presei bieži vien līksmi aprakstīja, ka dārziņi redzami visās pilsētas malās - gan Grīziņkalnā un Čiekurkalnā, gan Teikā, daudzviet Pārdaugavā un lielā platībā ap hipodromu. 1937.gadā Rīgā 64 dažādos pilsētas nostūros pletās kopumā 7752 mazdārziņi. To popularitāte pieauga arī citās Latvijas pilsētās.
Kāpēc faraoniem bija bārda? Agrīnajā Ēģiptē vīrieši parasti nēsāja sejas apmatojumu, bet vēlāk gan faraoniem, gan vienkāršajai tautai ierastas kļuva gludi skūtas sejas. Bārda bija faraona augstā, dievišķā statusa simbols. Tādēļ ar laiku par Senās Ēģiptes valdnieku rituāla apģērba tradicionālu sastāvdaļu kļuva arī liekā bārda, ko faraoni nēsāja reliģisku un citu ceremoniju laikā.
Cik vecs ir pasaulē senākais muzejs? Jau senatnē bagātnieki kolekcionēja neparastus priekšmetus, un reizēm dārgumi tika izstādīti, lai citi varētu tos apbrīnot. Ennigaldi bija senās Babilonijas valdnieka Nabonīda meita, un viņas Mezopotāmijas senās mākslas krājumu uzskata par pirmo muzeju pasaulē. Mūsdienās to sauc par Ennigaldi - Nannas muzeju (attēlā), un tas radies aptuveni 530. g pr. Kr. Muzejā aplūkojamas senas statuetes un keramika ar paskaidrojošiem tekstiem un māla plāksnītēm. Pasaulē vecakais muzejs, kas joprojām darbojas, ir Kapitolija muzeju komplekss Romā. Tas radies 1471.gadā, kas pāvests Siksts IV uzdāvināja pilsētai savu seno romiešu skulptūru kolekciju.
Kad radās joki par dumjajām blondīnēm? Priekšstats, ka blondas sievietes ir dumjākas nekā viņu dzimuma māsas ar citas krāsas matiem, sakņojas 18. gadsimta Francijā: pie vainas ir Rozālija Ditē, blonda, ļoti skaista prostitūta, bet vienlaikus - neticami aprobežota. Ditē apgrozījās valsts smalkākajās aprindās un bija pazīstama ar savu spēju pavest vīriešus, kā arī ar garajām pauzēm starp teikumiem. Ditē trūcīgais intelekts kalpoja par iedvesmu satīriskajai lugai "Les Curiosites de la Foire" (Gadatirgus brīnumi), par kuru 1775.gadā smējās visa Parīze. Blondīņu slava Eiropas robežas parkāpa tikai 1925.gadā, kad iznāca Anitas Lūsas bestsellers "Džentelmeņi izvēlas blondīnes", kas kļuva par daļu no amerikāņu kultūras. Kad 1953.gadā pēc grāmatas motīviem uzņēma filmu ar Merilinu Monro galvenajā lomā, blondīnēm tika uzspiests neizdzēšams zīmogs.
Kurš atrada pirmo dinozaura fosiliju? Nav droši pasakāms, kad cilvēki atrada pirmo dinozaura fosiliju. Pilnīgi iespējams, ka prēriju indiāņi uzdūrās fosilijām, ko vēji bija atseguši Ziemeļamerikas sausajos apgabalos, tā dēvētajos bedlendos. Tieši šeit paleontologi kopš 19.gadsimta beigām izdarījuši daudzus svarīgus atklājumus. Tāpat iespējams, ka jau senajā Ķīnā cilvēki savāca un pārdeva dinozauru fosilijas kā pūķa zobus un kaulus, šāda tradīcija vēl arvien saglabājusies attiecībā uz daudz jaunākajām izmirušu dzīvnieku fosilijām. Senākā droši zināmā dinozaura fosilija minēta 1676.gadā izdotā grāmatā par Oksfordšīras dabas vēsturi, taču tolaik nevienam nebija skaidrs, kas īsti ir atrasts. Grāmatā garīdznieks Roberts Plots (attēlā) aprakstīja lielu kaulu (attēlā), ko bija uzgājis kādās akmeņlauztuvēs. Viņaprāt, tā bija prāva dzīvnieka, piemēram, ziloņa vai, kas viņam likās ticamāk, milzu augšstilba kaula apakšējā daļa. 1763.gadā dabaszinātnieks Ričards Brūkss aplūkoja atradumu tuvāk un deva tam nosaukumu Scrotum humanum. Viņaprāt, tie esot pārakmeņojušies milža sēklinieki. Vēlāk pati fosilija pazuda, bet tās zīmējumos redzams veidojums, kas abu apakšējo izciļņu dēl varētu būt līdzīgs sēkliniekam. Savu zinātnisko nosaukumu dinozauri ieguva tikai 1841.gadā, kad kopējā grupā tika apvienotas tādas 19.gadsimtā atrastas sugas kā megalozauri un iguanodoni. 1871.gadā anatoms Džons Filips izteica hipotēzi, ka akmeņlauztuvēs atrastie "sēklinieki" drīzāk gan būs bijusi megalozaura augšstilba kaula apakšējā daļa. Abi izciļņi bija nevis iespaidīga dzimumorgāna atliekas, bet gan daļa no ceļgala locītavas, kas piederējusi pirms apmēram 150 miljardiem gadu dzīvojušam plēsīgam dinozauram.
Kur atrodas lielākā pils pasaulē? 1270.gadā, pēc tam, kad Vācu ordenis bija zaudējis savas pozīcijas Palestīnā, tas nostiprinājās Baltijā. Šajā pašā gadā tika uzsākta Marienburgas pils celtniecība Austrumprūsijā (tagadējā Malborka Polijā). Jauno pili būvēja stratēģiski svarīgā vietā pie Nogatas upes netālu no robežas ar pagānisko Lietuvu, tādēļ tai bija jābūt labi nocietinātai. Kad pils bija uzcelta, tās platība bija 210 000 kvadrātmetri, kas atbilst 50 futbola laukumiem. Salīdzinot ar daudzām tālaika pilīm, Malborka bija milzīga. Tā ir, piemēram, četras reizes lielāka par Vindzoras pili - Lielbritānijas karalienes rezidenci un šobrīd pasaulē lielāko apdzīvoto pili. Malborkas pili veidoja trīs nocietinātās daļas - centrālajā uzturējās Vācu ordeņa bruņinieki.
Kas notika ar karaliskajām ģimenēm Otrā pasaules kara laikā? Otrā pasaules kara laikā monarhiem, kuru zemes okupēja Vācija, bija divas vienkāršas izvēles: bēgt pie Sabiedrotajiem, parasti uz Lielbritāniju, vai palikt kopā ar savu tautu. Pirmo ceļu 1940.gadā izvēlējās vairums šo valdnieku: Grieķijas karalis Georgs, Dienvidslāvijas karalis Pēteris II, Norvēģijas karalis Hokons VII, Nīderlandes karaliene Vilhelmīna un Luksembrugas lielhercogiene Šarlote. Savā zemē izvēlējās palikt tikai Beļģijas karalis Leopolds III un Dānijas monarhs Kristiāns X. 1943.gadā par pēdējo karalisko bēgli pēc Benito Musolīni režīma krišanas kļuva Itālijas karalis Viktors Emanuels III. Glābjoties no Vācijas, viņš aizbēga uz Sabiedroto atbrīvoto teritoriju valsts dienvidos. Trimdā nonākušie valdnieki baudīja Lielbritānijas un tās karaļnama viesmīlību un uzmundrināja savas tautas ar uzrunām radio "BBC". Savukārt karaliskā simbolika bieži kļuva par pretestības simbolu Vācijas okupācijas varai. Lielu prestižu iemantoja, piemēram, Nīderlandes karaliene Vilhelmīna un Norvēģijas karalis Hokons VII. Vilhelmīnai pat izdevās piespiest atkāpties sakāvnieciski noskaņotu premjeru, un viņai piedāvāja reto godu uzrunāt ASV Kongresu. Britu premjers Vinstons Čērčils esot nosaucis viņu par vienīgo vīrieti starp Lielbritāniju pārplūdinājušajiem monarhiem un republikāniskajiem monarhiem. Hokons VII savu valsti britu karakuģi pameta tikai trīs mēnešus pēc Vācijas uzbrukuma 1940.gada jūnija sākumā, līdz tam uzturoties valsts ziemeļu reģionu mežos un kalnos. Viņš atteicās padarīt likumīgu nacistu varu un iecelt nacistu piedāvāto kandidātu Vidkunu Kvislingu par premjerministru. Savā zemē palikušo monarhu - Beļģijas karaļa Leopolda III un Dānijas karaļa Kristiāna X - likteņi bija ļoti atšķirīgi. Dānijas karalis kļuva par dāņu tautas neapmierinātības simbolu. Viņa regulārās izjādes galvaspilsētas ielās izvērtās par savdabīgu Dānijas valsts un tautas suverenitātes apliecinājumu. 1942.gadā karalis apvainoja Ādolfu Hitleru, uz garu un sirsnīgu reihskanclera telegrammu ar apsveikumu jubilejā atbildot vienā teikumā. Tas izraisīja tā saukto telegrammas krīzi. Vislielāko neveiksmi piedzīvoja Leopolds III, kurš cerēja uz zināmu Beļģijas suverenitātes atjaunošanu. Kaut gan karalis nepiekrita vadīt Vācijas marionešu administrāciju un nokļuva mājas arestā, tomēr tautā izplenījās nodevēja reputāciju. Kara beigās vācu armija viņu deportēja uz Vāciju, bet pēc kara viņš bija spiests dzīvot trimdā vēl piecus gadus. Kopumā Otrā pasaules kara laikā daudzi monarhi uzlaboja savu reputāciju un attiecības ar tautu, kas bija kļuvušas saspīlētas starpkaru perioda krīzes un kreiso noskaņojumu popularitātes laikmetā.
Cik veci ir aizmugures pozīcijas noteikumi futbolā? Mūsdienu aizmugures pozīcijas noteikumi ir cēlušies no pirmajiem kodificētajiem futbola noteikumiem, kurus vairāku skolu un klubu pārstāvji 1848.gadā pieņēma Kembridžas universitātē Lielbritānijā. To nolūks bija neļaut spēlētājiem palikt stāvam pretinieka vārtu zonā, lai vieglāk gūtu vārtus. Tolaik noteikumi bija bargāki un noteica, ka spēlētājam priekšā vienmēr jāatrodas trim pretinieka spēlētājiem, kad viņš pieņem bumbu no komandas biedra.
Kā sauca pirmo civilo reaktīvo lidmašīnu? Britu "Vickers VC.1 Viking" bija pirmā civilā lidmašīna, kas lidoja ar reaktīvo dzinēju. Pasažieru lidmašīna bija pārbūvēts bumbvedējs "Vickers Wellington", kuru Lielbritānijas Karaliskie gaisa spēki izmantoja Otrā pasaules kara laikā. Parasti lidmašīnai bija propelleru dzinēji, taču 1948.gadā vienai no lidmašīnām ievietoja divus "Rolls Royce Nene" tipa reaktīvos dzinējus. Prototips pirmo reizi pacēlās gaisā 1948.gada aprīlī. Trīs mēnešus vēlāk lidmašīna aizlidoja no Londonas līdz Parīzei tikai 34 minūtēs. Par spīti panākumiem, "Vickers VC. 1 Viking" reaktīvā versija nenokļuva masu ražošanā. Lielbritānija izstrādāja lielākas lidmašīnas "De Havilland DH 106 Comet" modeli, ko ražoja, sākot no 1952.gada.
