Atbildes uz interesantiem ar vēsturi saistītiem jautājumiem (5)7

Kā izvēlējās Rašmora kalna prezidentus? ASV dzimušā dāņu mākslinieka Gutsona Borgluma piemineklis Melnajos kalnos, Dienviddakotā, attēlo četrus prezidentus, kas paplašinājuši vai nosargājuši ASV teritoriju. Pie sava darba mākslinieks strādāja no 1927.gada līdz pat savai nāvei 1941.gadā, viņam palīdzēja ap 400 strādnieku. 1925.gadā tika izveidota īpaša Rašmora kalna nacionālā komisija, un toreizējais ASV prezidents Kelvins Kūlidžs uzstāja, ka starp akmenī izcirstajiem portretiem jābūt ASV pirmajam prezidentam Džordžam Vašingtonam, kā arī diviem republikāņiem un vienam demokrātam pēc Borgluma izvēles. ASV Neatkarības deklarācijas autors trešais valsts prezidents Tomass Džefersons un 16.valsts prezidents Ābrahams Linkolns, kurš vadīja valsti pilsoņu kara laikā un atcēla verdzību, pēc Borgluma domām, bija pašsaprotama izvēle. 26.valsts prezidents Teodors Rūzvelts daļēji izkrita no šī saraksta. Viņš 1898.gadā piespieda ASV iesaistīties karā pret Spāniju un pats vadīja karaspēku pret spāņiem Kubā, taču tas notika pirms viņš kļuva par prezidentu. Rūzvelta laikā Baltajā namā valsts vienīgais sasniegums bija Panamas kanāls. Taču, no otras puses, viņš runāja par amerikāņu diženumu, izmantojot tādus izteicienus, kas, iespējams, patika kukluksklanietim Gutsonam Borglumam.

Kad cilvēki zobu tīrīšanai sāka izmantot īpašu suku? Zobus cilvēki dažādos veidos tīra jau 5000 gadu, bet par vecākajām zobu sukām, kas kaut nedaudz atgādina mūsdienu, uzskata atradumus Ķīnā, kas datēti ar 15.gadsimta beigām. Tie bija kaula vai bambusa kociņi, pie kuriem piestiprināja cūkas sarus. Eiropā senākie atradumi ir no 16.gadsimta pirmajiem gadiem. Domājams, paraugus ceļotāji atveda no saviem Ķīnas apmeklējumiem. Vienīgi eiropieši cūkas saru vietā izmantoja daudz mīkstākus zirga astrus. Rakstiskos avotos zobu sukas pirmo reizi minētas Francijā 1560.gadā. Zobu sukas kļuva par ierastu parādību, kad brits Viljams Ediss 1780.gadā sāka to masveida ražošanu. Pirms desmit gadiem viņš bija notiesāts par piedalīšanos nemieros. Cietumā Ediss ievēroja, cik sliktas ir tālaika zobu tīrīšanas metodes, tāpēc izgatavoja sev zobu suku no kaula un cūku sariem. Tā kalpoja tik labi, ka pēc atbrīvošanas Ediss izveidoja uzņēmumu zobu suku ražošanai un kļuva par turīgu vīru. Zobu sukas ar neilona sariņiem parādījās ap 1938.gadu.

Kam pieder "Mein Kampf" autortiesības? Brīdī, kad Ādolfs Hitlers 1945.gadā devās viņsaulē, viņš formāli joprojām bija pierakstīts Minhenē, tāpēc saskaņā ar Vācijas likumiem viss viņa īpašums, tostarp arī "Mein Kampf" autortiesības, pienācās Bavārijas federālajai zemei. Neviens no Hitlera ģimenes nepieprasīja viņa atstāto mantojumu. Bavārija izmanto savas autortiesības un, piemēram, liedz šīs grāmatas izdošanu tās sākotnējā formā. Vācijā "Mein Kampf" izdod tikai ļoti saīsinātos un autoru komentētos izdevumos. Dažās valstīs grāmatas saturs un pārdošana ir aizliegti, bet dažas neatzīst Bavārijas tiesības. 1998.gadā Zviedrijas Augstākā tiesa pasludināja, ka juridiskie apstākļi ir pārāk neskaidri, lai kāds varētu pretendēt uz autortiesībām.

Kad karš pārvēršas par pasaules karu? Jēdzienam "pasaules karš" nav formālas definīcijas. 1914.gada septembrī to pirmo reizi izmantoja vācu zinātnieks Ernsts Hekels (1834-1919), savā rakstā pareģodams, ka tikko aizsāktais Eiropas lielvaru karš kļūs par "pirmo pasaules karu vārda pilnā nozīmē". Pirmais pasaules karš aptvēra Eiropu, Ziemeļameriku, Āfriku, Āziju un pasaules jūras, tomēr tā nebija pirmā reize, kad konflikts izplatījās pa visu zemeslodi. Sadursmes starp frančiem un britiem Ziemeļamerikā 1756.gadā izraisīja Septiņgadu karu starp Eiropas lielvarām, un konflikti izplatījās uz to kolonijām Āzijā un Āfrikā. Napoleona kari 50 gadus vēlāk skāra vēl lielāku pasaules daļu. Tajos piedalījās tikko dibinātās ASV, un kaujas notika arī DIenvidamerikā.

Kurš Sabiedroto pilots notrieca visvairāk vācu lidmašīnu? Krievs Ivans Kožedubs (attēlā) Sabiedroto pusē kara laikā notrieca visvairāk ienaidnieka lidmašīnu. Viņu iesauca dienestā 1943.gadā, un pilots Austrumu frontē cīnījās līdz pat kara beigām 1945.gadā Neskaitot trāpījumus vācu pilotiem, Kožedubs, pēc nepārbaudītām ziņām, esot notriecis arī divas amerikāņu lidmašīnas, kas uzbruka viņam kļūdas dēļ. Lai gan Kožedubs bija iznīcinājis visvairāk pretinieka lidmašīnu, viņš nebija kara labākais Sabiedroto pilots. Pārējās Sabiedroto valstis bieži sūtīja savus pilotus atvaļinājumā vai regulāri uzdeva viņiem pildīt instruktoru pienākumus, lai novērstu nervu sabrukumu. Ņemot vērā šīs pauzes frontē, viņi piedalījās mazākā skaitā gaisa kauju. Tātad viņi arī izcīnija mazāk uzvaru nekā viņu kolēģi no Padomju Savienības gaisa spēkiem, kur par karavīru garīgo veselību neviens nedomāja. Arī vācu piloti nevairījās no kaujas uzdevumiem. Trīs gadus dienot Austrumu frontē, Ērihs Hartmanis notrieca 352 lidmašīnas - vairāk nekā labākie Sabiedroto lidotāji kopā un jebkurš cits pasaules vēsturē.

Cik gadu vidēji nodzīvoja viduslaiku cilvēks? Veicot izrakumus kapsētās un analizējot skeletu atliekas, zinātnieki ir secinājuši, ka vidējais mūža ilgums lielā daļā viduslaiku Eiropas bija aptuveni 30 gadu. Mūsdienās industrializētajā pasaulē cilvēks dzīvo vidēji līdz apmēram 75 gadiem. Zemais vidējā mūža ilguma rādītājs gan nenozīmē, ka cilvēki viduslaikos novecoja agrāk nekā mēs. Toties viņiem bija lielāks risks nomirt no dažādām slimībām. Arī augstā bērnu mirstība dramatiski pazemināja vidējo mūža garumu. 1990.gadā austrāliešu ārsts Henrijs O. Lankasters publicēja vērā ņemamu pētījumu par dižciltīgo ļaužu mūža garumu viduslaiku Anglijā. Izslēdzot no savas statistikas līdz 21 gada vecumam nomirušos, viņš secināja, ka lielākā daļa pāri palikušo mira cienījamā 65 gadu vecumā.

Cik veca ir metināšana? Krievu inženieris Nikolajs Benardoss 1881.gadā izgudroja pirmo metināšanas metodi, tā sauktā elektriskā loka metināšanu ar ogles elektrodiem. Tobrīd jau bija zināms, ka elektrība spēj radīt gaismas loku starp diviem elektrodiem. Bernadoss ievēroja, ka loka galos temperatūra sasniedz vairāk nekā 3000 grādus pēc Celsija un spēj izkausēt tēraudu. Ar elektriskā loka metināšanas palīdzību kļuva iespējams sametināt metālus, un šo metodi pārņēma visa Eiropas smagā rūpniecība.

Vai ilumināti patiesi pastāvēja? 1776.gadā Bavārijas pilsētas Ingolštates universitātes 28 gadus vecais profesors Ādams Veishaupts un divi viņa studenti nodibināja savienību, ko nosauca par "Bund der Perfektbilisten". Tās būtību izteica latīņu vārds perfectbilis - "tāds, kas tiecas uz pilnību, sevis pilnveidošanu". Par savienības simbolu Veishaupts izvēlējās romiešu dievietes Minervas pūci - gudrības simbolu. Viņš bija teju vienīgais starp universitātes mācībspēkiem, kuru saistīja apgaismības idejas un nomāca universitātē valdošās jezuītu intrigas, kas, viņaprāt, kavēja studentu intelektuālo attīstību. Divu gadu laikā savienības biedru skaits ievērojami pieauga, un kāds no universitātes bijušajiem studentiem ierosināja reorganizēt un strukturēt tās darbu. Veishaupts nāca klajā ar ideju pārdēvēt organizāciju par Bišu ordeni, jo tās biedri kā bites tad vāktu gudrību pilienu pa pilienam. Tomēr šo domu noraidīja un pēc garām diskusijām izveidoja slepenu organizāciju ar nosaukumu Iluminātu ordenis, jo latīniskais illuminati atbilda tās idejai - "apgaismotie". 18.gadsimta 80.gadu pirmā puse bija īss ordeņa uzplaukuma laiks, kad slepenā brālība jau vienoja daudzus simtus biedru, to skaitā, piemēram, Johanu Volfgangu Gēti un Johanu Gotfrīdu Herderu. Tomēr tam sekoja tikpat straujš noriets šīs pašas demsitgades otrajā pusē, jo organizāciju plosīja iekšējās nesaskaņas un intrigas. Ordenis smagi cieta, kad Bavārijas kūrfirsts Karls Teodors aizliedza biedrības, kas nebija dibinātas ar kūrfirsta atļauju. Visbeidzot ap gadsimta miju ordenis izjuka. Mūsdienās Ingolštatē pie nama, kur notika slepenās sanākšanas, ir piemiņas plāksne, bet ordenis turpina dzīvot rakstnieku darbos un dažādās sazvērestību teorijās.