Savulaik duelī cīnījās pat Krievijas ķeizariene Katrīna II, kura 15 gadu vecumā duelējās ar savu māsīcu Anhaltes princesi Annu Ludvigu. Par laimi neviena no abām princesēm smagi necieta, tad Krievijas vēsture varēja būt pavisam citāda...
Asinskārīgās princeses11
Lai cik tas nebūtu dīvaini, sieviešu dueļi savā laikā bija diezgan izplatīta parādība, kura pierima tikai, sākoties šķīstajam Viktorijas laikmetam. Korsetē iespīlētai dāmai bija visai grūti duelēties un šo seno laiku netikumu nācās atmest. Pirmās ziņas par sieviešu dueļiem ir atrodamas Krievijas XIV gs divkauju noteikumos, kuri paredz, ka divakaujā ar vīrieti sievieti var aizstāt kāds viņas radinieks, bet savā starpā damām gan pienākas izkauties pašām! Savulaik duelī piedalījās pat nākamā cieta Krievijas ķeizariene Katrīna II, kura 15 gadu vecumā duelējās ar savu māsīcu Anhaltes princesi Annu Ludvigu. Par laimi neviena no abām princesēm smagi necieta. Iespējams, to atceroties, Katrīna II pret dueļiem neiebilda, ja vien duelī neviena dalībniece negāja bojā Viņas valdīšanas laikā tādi gadījumi bija tikai trīs, kaut gan katru gadu tikai starp galmadāmām vien notika apmēram 20 dueļu. Katrīna ieviesa principu "līdz pirmajām asinīm" Daudzas tā laika dāmas lieliski prata rīkoties ar ieročiem un nekavējās tos izmantot attiecību noskaidrošanai.
Pats slavenākais tā laika duelis notika starp Krievijas Zinātņu akadēmijas prezidenti kņazieni Katrīnu Daškovu un hercogieni Foksonu Londonā. Abas Eiropas izglītotākās dāmas mierīgi sarunājās, Pamazām saruna pārauga diskusijā, bet diskusija savukārt niknā strīdā. Viss beidzās ar savstarpējām pļaukām un izaicinājumu uz dueli. Samierināt dāmas nebija iespējams un duelis notika turpat dārzā un beidzās ar kņazes ievainojumu plecā.
Dažas dāmas bija tik perfekti apguvušas cīņas mākslu, ka nevilcinājās izsaukt uz divkauju vīriešus. Visslavenākā šajā ziņā bija Mopēnas jaunkundze, kurai bija bijuši vairaki veiksmīgi dueļi ar vīriešiem. Viņas reālos piedzīvojumus rakstnieks Teofils Gotjē iemūžinaja romānā "Mopēnas jaunkundze". Žana Bero gleznās dāmas tur rokās zobenus tik viegli un graciozi, it kā tie būtu vēdekļi...
.
Savu virsotni dueļu mode sasniedza XVII gs vidū, kad dueļos jau bija cīnījušās vai puse Eiropas augstdzimušo dāmu. Pie tam dāmu dueļi bija krietni nežēlīgāki kā vīriešu un vidēji no 10 sieviešu dueļiem 8 beidzās ar nāvi- vīriešiem attiecīgi tikai 4. Cīņas azartā dāmas tā aizrāvās, ka cīnījās ne tikai duelantes, bet arī sekundantes.
Un ko par to teica vīrieši? Neko sevišķu. Vēlākais kardināls Rišeljē - tolaik vēl jauniņais hercogs Armāns di Plesī- starp medību un baļļuku aprakstiem savā dienasgrāmatā iekļauj dueli starp divām jaukām meitenēm- marķīzi de Nelu un grāfieni de Poliņaku, kurš beidzās ar grāfienes de Poliņakas uzvaru, ievainojot pretinieci ausī. Knifs ir tamī, ka daiļavas cīnījās viņa dēļ...
Dueļu sērga nepalika Vecajā Pasaulē vien, bet pārcēlās līdzi eiropiešiem uz Ameriku. 1817. gadā viena no Džordzījas štata avīzēm rakstīja. "Pagājušajā nedēļā goda jautājums risinājās starp divām jaunām lēdijām- Džeinu Ueilu un Sindiju Daenu. Viņu strīda objekts piedalījās dueļa tiesneša lomā. Viņam nācās savām acīm redzēt,kā viena no viņa pielūdzējām, pretinieces ievainota, nokrīt. Ar otru viņam pienācās apprecēties. Viss norisinājās, ievērojot noteikumus, un uzvarētāja apprecējās ar arbitru, kas arī bija noteikts ar dueļa noteikumiem".
Bet kas notiek Eiropā šai laikā? Tur dueļi notiek pat atšķirīgas muzikālās gaumes dēļ- Vīnes muzikālās izstādes goda prezidente princese Polīna Meterniha duelējas ar šīs izstādes sieviešu komitejas prezidenti. Viss notiek visaugstākajā līmenī- Meternihas sekundante ir princese Švarcenberga. Gadījumā, ja duelantēm jāsniedz palīdzība, tika ataicināta kāda baronese ar medicīnas doktora grādu. Viņas palīdzība noderēja, jo princeses pretiniece bija ievainota rokā, bet pati princese- degunā...