Maltas arhipelāga salas Malta un Gozo ir izvagotas simtiem, varbūt pat tūkstošiem dziļu, akmenī iespiestu līniju, kas stiepjas pāri visām salām. Tās ir perfekti paralēlas un iespiestas dziļi akmenī. Šīs vagas ir mulsinājušas zinātniekus dauzus gadsimtus. Daudzas dīvainās līnijas beidzas klinšu korēs, lai atkal turpinātos klajā laukā un beigtos jūrā. Kurš iespiedis šīs savādās līnijas klintī un kāpēc?
Visvairāk klintī izkalto vagu ir vietā, ko sauc Misrah Ghar il-Kbir, tā ir akmeņaina klinšu nogāze Maltas salā. Šī vieta arheologu vidū ir tik pat slavena kā Stounhedža vai Naskas tuksnesis. Pētnieki gadsimtiem ir strīdējušies par šo vagu pielietojumu senatnē, bet pēdējā laikā aizvien lielāku popularitāti gūst hipotēze, ka šīs līnijas nav radītas ar ceremoniālu mērķi vai kādu “dievišķu” spēku radītas, bet gan kalpojušas tīri racionālam mērķim – tās ir ārkārtīgi sena dzelzceļa tīkla atliekas.
Vagas klintī līdzinās grambām, ko dubļainā ceļā atstāj aiz sevis rati vai mašīna. Rodas iespaids, ka akmens ir bijis mīksts, kad kāds mehānisms uz riteņiem ir iebraucis tajā dziļas rises, un tad sacietējis, saglabājot ratu nospiedumu. Tās nenoliedzami ir cilvēka roku radītas pēdas, atstātas salas kaļķakmenī. Iespiedumi akmenī ir kā minimums 15 centimetrus dziļi, kaut gan vietām dziļums sasniedz pat 60 centimetrus. Attālums starp grambām ir vismaz 140 centimetri, kaut gan ne visur. Sliedes, kas izmērītas Maltas nomalē San Gwann, ir pusotru metru platas, tās ir platākās atrastās tāda veida vagas.
Lai vai kā, bet skaidri redzams, ka pa šīm risēm ir iespējams pārvietot kravas, vienalga, vai tās atrodas ratos vai uz ragavu sliecēm, ja vien platforma ir pietiekoši augsta. Dažas no risēm ir šauras, dziļas un kantainas, acīmredzami veidotas ar tehniskiem instrumentiem, citas turpretī platas, V veida un seklas. Vai tas nozīmē, ka tās tikušas radītas dažādiem mērķiem vai arī, ka vienas ir vairāk laika zoba saēstas nekā otras?
Sliežu mērķis grūti padodas izskaidrojumam. Dažas no tām stiepjas līdz aizas malām un turpinās aizas otrā pusē, dažas atrodamas stāvās klinšu nogāzēs, dažas iestiepjas jūrā vairākus metrus.
Misrah Ghar il-Kbir ir tik daudz šo sliežu, ka tās veido veselu sliežu tīklu, kas vizuāli atgādina Londonas stacijas komutācijas sliežu tīklu. Kāds anglis nodēvēja šo vietu par “Clapham Junction” un šis nosaukums tā arī pielipa.
Līdzīgas rises var ir atrastas Vācijā, Grieķijā, Itālijā, Turcijā un Spānijā, tomēr tās nav tādas pašas kā Krētas sliedes un ir zināms to rašanās iemesls. Dažas no tām ir mūrnieku mērķtiecīga darba rezultāts, bet dažas radušās dabiskā ceļā, smagu ratu riteņiem daudzu gadu laikā iespiežoties akmenī. Maltas sliedes ir unikālas, jo nav skaidrs, kas un kā radījis šīs gropes.
Arheologu vidū valda uzskats, ka šīs sliedes radušās daudzu gadsimtu laikā, pārvadājot pa vienu un to pašu maršrutu smagas kravas. Viņi domā, ka šīs rises ir preču pārvietošanas rezultāts. Citi domā, ka tā varētu būt sena apūdeņošanas sistēma, kas stiepjas cauri visai salai. Mazāk populāra teorija ir, ka līnijas kalpojušas astronomiskiem mērķiem.
Visu sarežģī jautājums par to, kā rati pa šīm sliedēm tika pārvietoti. Ja kravu pārvadāšanai tika izmantoti dzīvnieki, tad daudzu gadsimtu laikā starp risēm vajadzētu būt palikušiem dzīvnieku pēdu nospiedumiem, bet Maltā nav tāda veida pēdu. Tāpēc daži pētnieki izsaka pieņēmumu, ka kravas vilkuši cilvēki. Tas savukārt rada spekulācijas, ka sliežu pēdas ir atstājuši ieceļotāji no Sicīlijas, kas migrēja uz Maltu bronzas laikmeta beigās, apmēram 2000 gadu pirms mūsu ēras. Tomēr Maltas arheologs Anthony Bonanno teoretizē, ka sliedes varētu būt feniķiešu konstrukcijas, kas ļautu tās attiecināt uz daudz nesenāku laiku – apmēram septīto gadsimtu pirms mūsu ēras.
Daži pētnieki noslēpumainās līnijas saista ar Maltas tempļiem. Tiek uzskatīts, ka sliedes varētu liecināt par to, kā tempļi tika būvēti. Pa šīm sliedēm varētu būt piegādāti tonnām smagie akmeņi Maltas tempļu sienu celtniecībai.
Maltas un Gozo tempļu sistēma ir slavena visā pasaulē. Vairāk kā 30 tempļu veido veselu kompleksu un šis komplekss ticis veidots laika posmā no 5000 līdz 2000 g.p.m.ē. Tas, iespējams, ir vecākais zināmais akmens būvju komplekss pasaulē, vecāks par Stounhedžu un Ēģiptes piramīdām.
Es iedomājos, ka virsū varētu būt kāda koka konstrukcija, kas tad arī bija kā ceļš.
Sajūta tāda, ka šī virma kādreiz bijusi mīksta - līdzīga smiltīm un kāds pa to braukājis ar roveru - līdzīgu kā tagad cilvēki izmanto marsa izpētei...
Pavisam vienkārši, tas ir joks. Kāds radošs zemnieks tagad aizsaulē no smiekliem asaras lej, it was just a prank.
Stāsta, ka senā Atlantīda esot bijusi Vidusjūrā, nevis Atlantijas okeānā. Savs sakars ar šo tādā gadījumā varētu būt.
Neliels labojums - feniķieši nedzīvoja mūsu ēras 7. gadsimtā, bet gan drīzāk ap 7. gadsimtu pirms mūsu ēras.
ko tik nevar kā mistiku katigorizēt, iespējams, senie primātu pēcteči, niekojās ar elektomagnētismu 
Var arī pieņemt taa kad sen,sen,kad cilvēki vell nebija,uz zemi mazie zaļiee nosūtījuši kādu roveri izpētei un atsājusi pēdas.
raksts labs, bet nosaukumā labāk lietot vārdu sliežuceļš, nevis dzelzceļs, jo dzelzs tur mazumā...
👍
