Šoreiz par Senās Grieķijas un Senās Romas daiļuma priekšstatiem un par to, cik daudz skaistums prasa upuru!?
http://www.spoki.lv/vesture/Skaistuma-etalons-Egipte/273779
http://www.spoki.lv/vesture/Viduslaiku-skaistums/277946
Antīkās pasaules skaistums.8
124
0
Senās Grieķijas ideāls skaistums pamatojas ar gara un ķermeņa harmoniju. Sengrieķu hetēra, Frīna bija modele daudzām skaistuma dievietēm, kuras attēlotas skulptūrās un gleznās. Praksitelis iemūžināja Frīnas tēlu Knidas Afrodītes skulpūrā, bet Maķedonijas Aleksandra galma gleznotājs Apellis attēloja viņu feskā, kurā Afrodīte dzimst no jūras putām. Frīnu tiesāja par „labāko Atēnas vīru pavedināšanu ” un dievu zaimošanu, bet pateicoties attapīgajam advokātam, viņai paveicās izvairīties no nāvessoda. Advokāts norāva no Frīnas apģērbu, bet tiesneši ieraugot viņas debešķīgo kailumu, nosprieda, ka tik daiļā ķermenī nevarot dzīvot netikla dvēsele. Tiesneši viņu attaisnoja.
Sengrieķu matemātiķi pirmo reizi vēsturē mēģināja skaitļos vērtēt ideālas harmonijas, skaistuma un cilvēka ķermeņa proporcijas. 5.gs. pirms mūsu ēras radās ideāla ķermeņa proporcijas. Sengrieķu skulptors Poliklits „Kanonā” secina par ideālām cilvēka ķermeņa proporcijām: galvai ir jābūt 1/7 no ķermeņa garuma, pēdai – 1/6, delnai – 1/10. Par sievietes skaistuma etalonu grieķiem kļuva Afrodītes (Venēras) skulptūras.
Reklāma
Bet, ja novirzās no Sengrieķus skulptoru autoritātes un „Venēras” pēta objektīvi, tad redz, ka sievietes skulptūrās pēc mūsdienu kritērijiem ir tālu no ideāla. Pirmkārt, Sengrieķu sievietes bija masīvas, ar platiem kauliem un ieapaļām formām. Otrkārt, viņām bija nelielas krūtis, diezgan plats viduklis, gandrīz plakans dibens un īsas kājas. Piemēram, parametri no Knidas Afrodītes skulptūras: augums 164 cm, krūšu apkārtmērs 86 cm, vidukļa - 69 cm, bet gurnu – 93 cm.
Pēc seno grieķu kanoniem skaista seja bija ar klasisku „grieķu” degunu (taisns, turpina pieres līniju), lielām acīm (ar lielu attālumu starp acīm, nemazāks kā vienas acs izmērs) un mazu muti (pusotru reizi lielāku par aci). Lielas uz priekšu izbīdītas acis uzsvēra ar apaļu uzacu loku.
Skaistu seju raksturoja ne tikai taisnas deguna līnijas, bet arī taisnas zoda aprises. Skaisti bija, ja nelielo pieri ieskāva matu cirtas ar celiņš pa vidu galvai.
Reklāma
Populārākā frizūra bija „grieķu mezgls”. Grieķietes savus melnos matus balināja ar sārmainu ziepju un saules staru palīdzību.
Par ideālu sengrieķu vīrieša skaistuma iemiesojumu var uzskatīt Maķedonijas Aleksandru. Viņš bija tik daiļš pēc sengrieķu tradīcijām, ka nevalkāja bārdu, jo vēlējās izcelt savu vīrišķīgo zoda līniju un taisno grieķu degunu. Pateicoties viņam skūt bārdu bija moderni.
Grieķu skaistuma ideāli nonāca arī līdz romiešiem, bet ar nelielām izmaiņām.
Reklāma
Senajā Romā valdīja gaišas ādas un blondu matu kults. Senās romietes centās iegūt gaišus matus, jo bija greizsirdīgas uz gaišmatainajām skandināvu verdzenēm. Īpašā cieņā bija zeltaini, gaišbrūni un rudi mati. Prostitūtām bija jābūt dzelteniem vai baltiem matiem, matu krāsa bija viņu atšķirības zīme. Romiešu likumi aizliedza augstas kārtas matronam mainīt savu dabīgo matu krāsu.
Lai izbalinātu matus izgudroja speciālas cepures ar platām malām, bet atvērtu cepures augšdaļu. Tāda cepure ļāva pasargāt sejas ādu no iedeguma, bet matiem izbalēt saulē. Šādu saules procedūru risks bija ne tikai „saules dūriens”, bet arī plikpaurība, tādēļ modē bija arī parūkas no gaišiem matiem.
Tev patiks šie raksti
, jāņem par etalonu Spartas karali Leonīdu!!1 THIS IS SPARTAAA!!1