›

Antarktīdas ledāji 3

24 3

Antarktīda jeb Antarktika (no grieķu valodas- 'pretējs Arktikai') ir kontinents, kurš ieskauj Zemes Dienvidpolu, un, savukārt, to visapkārt apskalo Dienvidu okeāns. Antarktīda, kuras platība ir 13 980 000 km², ir piektais lielākais kontinents, mazāka ir vienīgi Austrālija.

No šīs teritorijas aptuveni 98% klāj ledus sega, kuras vidējais biezums ir 1,6 kilometri.

Antarktīdā nav pastāvīgu iedzīvotāju (parasti Antarktīdā uzturas ap 1000 cilvēku, kuri strādā zinātniskajās stacijās). Tas ir lielākais tuksnesis pasaulē.

Vidēji ņemot, Antarktīda ir visaukstākais, vissausākais un visvējainākais kontinents, kā arī tam ir vislielākais vidējais augstums virs jūras līmeņa.

Pirmais cilvēks bija Džeims Kuks, kas kā Anglijas ekspedīcijas vadītājs pa dienvidu jūrām, pietuvojās Antarktīdai 1772. gadā. Pirmais cilvēks uz Antarktīdas izkāpa tikai 1895. gadā. Pēc tam interese par Antarktīdu tikai pieauga. Darbu uz šī kontinenta būtiski apgrūtina stiprais sals un vējš. Pirmie, kas pavadīja visu ziemu pie Antarktīdas krastiem bija Beļģu zinātnieki, kas devās ceļojumā 1897. gadā.

Pirmais cilvēks, kas sasniedza dienvidpolu un veiksmīgi atgriezās atpakaļ, bija Norvēģu zinātnieks un polārpētnieks Amundsens. Tas notika 1911. gada 16. decembrī. Mēnesi vēlāk dienvidpolu sasniedza arī Anglijas ekspedīcija ar Robertu Skotu priekšgalā, tomēr atpakaļceļā visa ekspedīcija gāja bojā. 20. gadsimtā Antarktīda tika pārvērsta par zinātnieku kontinentu.

Ģeologi, kuri pētīja brīvos no ledus Antarktīdas rajonus, konstatēja tur bagātīgas akmeņogļu atradnes un augu un dzīvnieku paliekas. No tā izriet, ka Antarktīdas klimats daudzus miljonus gadu atpakaļ bija samēra silts. Aukstuma periods iestājās aptuveni 150 miljonu gadu atpakaļ. Ģeologi, kuri pētīja brīvos no ledus Antarktīdas rajonus, konstatēja tur bagātīgas akmeņogļu atradnes un augu un dzīvnieku paliekas. No tā izriet, ka Antarktīdas klimats daudzus miljonus gadu atpakaļ bija samēra silts. Aukstuma periods iestājās aptuveni 150 miljonu gadu atpakaļ.

Ģeologi, kuri pētīja brīvos no ledus Antarktīdas rajonus, konstatēja tur bagātīgas akmeņogļu atradnes un augu un dzīvnieku paliekas. No tā izriet, ka Antarktīdas klimats daudzus miljonus gadu atpakaļ bija samēra silts. Aukstuma periods iestājās aptuveni 150 miljonu gadu atpakaļ.