Ankoridžas cilvēku mednieks48

Hansens lielāko daļu sava mūža bija kaislīgs mednieks, viņam patika nogalināt, bet ar laiku meža dzīvnieku medības viņu sāka garlaikot un viņš izdomāja ko jaunu. Piesolot 300 dolārus, viņš it kā piedāvāja sievietēm doties uzspēlēt spēli. Protams lielākā daļa piekrita, jo Hansens pēc izskata bija ļoti miermīlīgs un nekas neliecināja par viņa nodomiem. Līdz brīdim, kad sievietes iekāpa viņa automašīnas piekabē un tika aizvestas uz Hansena izvēlēto medību lauku.

Tālāk viņš sievietes ar lidmašīnu aizveda dziļi Ankoridžas kalnu pakājes mežos, izģērba un kailas palaida bēgt, pēc kāda laika uzsākot medības. Nogalinātās sievietes viņš nogādāja vienkopus sev zināmā vietā. Vislielākie upuru apbedījumi pēc Hansena atzīšanās tika atrasti pie Knikas upes.

Pazudušo sieviešu skaits Ankoridžas kalnu apkārtnē pieauga, bet neviens nenojauta, kas notiek. Lai arī Hansens visu darīja tīri un bez pēdām, viņu nodeva mednieka ieradums no saviem medījumiem paņemt trofeju.

Ja viņa mājas augšstāvi bija pārpildīti ar dzīvnieku trofejām, tad pagrabā policija atrada lietas, kuras bija piederējušas pazudušajām sievietēm. Ankoridžas šausminošās cilvēku medības beidzās vien 1983. gada oktobrī, kad Hansens tika apsūdzēts četru sieviešu slepkavībā.

Saprotot, ka no mūža ieslodzījuma neizbēgt, pēc dažiem mēnešiem Hansens izmeklētājiem atzinās, ka viņa veikto slepkavību skaits ir krietni lielāks un parādīja, kur aprakti 11 sieviešu līķi. Vēl viens tika atrasts vēlāk, attālāk no Knikas upes. Lai arī līķi netika atrasti, tiek lēsts, ka uz Hansena sirdsapziņas ir arī pārējo apmēram desmit šajā laika posmā pazudušo sieviešu slepkavības

1984. gada 27. februārī Robertam Hansenam tika piespriests 461 gads cietumā bez apžēlošanas tiesībām. Savu cietumsodu 72 gadu vecumā viņš vēl šodien izcieš Sjuvardas cietumā Aļaskā.